Latvijas valdība pašvaldības ir sadalījusi labajās un sliktajās, šādu viedokli laikrakstam "Neatkarīgā" paudis Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis.
Viņš norādīja, ka pašvaldību sekmes būtiski ietekmē to vadītāju piesliešanos valdošās koalīcijas partijām.
"Viena daļa tika ierakstīta labajā sarakstā, otras daļas it kā valstī vairs vispār nav. Par to nu gan nav jābrīnās, ka labajā sarakstā ierakstītās pašvaldības jūtas salīdzinoši labi. Pārējām pašvaldībām ir dots mērķis. Tās tagad noteikti nedrīkst lamāt valdību, ja grib tomēr iešmaukt labajā sarakstā. Alūksnes pašvaldības vadība savā laikā izstājās no partijas "Vienotība" un labo pašvaldību sarakstā neiekļuva. Tagad alūksnieši paskaitījuši, ka Alūksnei solītie ieguldījumi ir 400 000 latu, Līvāniem - pāri par 10 miljoniem. Iestājās pašvaldības līderi valdošajā partijā, un partija esot sākusi interesēties, kā tas tā var būt, ka Alūksnei solīts tik maz. Lai kā beigtos šāda naudas pārdale, attīstībai izvēlēto punktu skaits Latvijā tik un tā paliks minimāls. Tā ir liela problēma, uz ko sabiedrībai jāreaģē nākamajās Saeimas vēlēšanās," sacīja Jaunsleinis.
Viņš apšaubījis valdības centienu palielināt iedzīvotāju skaitu pašvaldībās lietderību, mehāniski apvienojot mazās pašvaldības.
"Visos plānos ieraksta, ka galvenais pašvaldības finansiālās dzīvotspējas nosacījums ir iedzīvotāju skaits, bet izvairās analizēt to, kāpēc Latvijas otra lielākā pilsēta Daugavpils turas uz dotācijām. Par 100 000 cilvēku Latvijā taču nevar teikt, ka viņu ir maz vai par maz. Ja šāda pašvaldība ir jādotē, tad tur darbojas citi faktori, kurus būtu vēlams noskaidrot. Tas liek domāt, ka jāskaita nevis cilvēki, bet darba vietas un darba algas. Pie šādām problēmām valdība neķeras, bet iedod pašvaldībām dotācijas pašvaldības iestāžu uzturēšanai vienu gadu, nākamo gadu un vēl nākamo gadu. Darba vietu skaits un algas no tā nepalielinās," norādīja Jaunsleinis.
LPS vadītājs arī atkārtoti mudinājis ļaut pašvaldībām iesaistīties uzņēmējdarbībā.
"Treknajos gados vēl varēja paļauties, ka uzņēmējdarbību virzīs tirgus, taču tagad, kad banku kredīti nogriezti un valsts iestādes ar maksātspējīgiem cilvēkiem no pašvaldībām aizvāktas, uzņēmējiem nākas meklēt palīdzību no publiskā sektora, kas Eiropas Savienībā skaitās aizliegta vai pieļaujama ar stingriem ierobežojošiem nosacījumiem. Prasām no valdības, lai tā dod šos nosacījumus, kādi pašvaldībām jāievēro, kamēr, nebūt ne mūžīgi, pašvaldības atbalstītu vai pašas veiktas uzņēmējdarbību."
Savukārt Jaunsleiņa padomnieks Māris Pūķis paudis viedokli, ka Latvijā tiek īstenota depopulācijas politika.
"Protams, pašvaldības tai pretojas, sabiedrība arī traucē šai politikai, bet politikas īstenošanu tas neaptur," sacījis Pūķis.
Viņš atzīmēja, ka LPS ir izvirzījusi prasību nofiksēt proporciju starp valsts un pašvaldību daļu iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalīšanā.
"Tad lai mums visiem ir vienādi. Ja nodokļa ieņēmumi augs, tad gan valsts, gan pašvaldības iestādes drīkstēs tērēt vairāk, bet ja nē, tad cietīsim visi kopā. No Saeimas, protams, reakcija negatīva," piebilda LPS pārstāvis.