Kipras pareizticīgās baznīcas līderis Hrizostoms II paziņojis, ka valstij vajadzētu pamest eirozonu, kā arī nepieciešams tiesā sodīt iepriekšējo Kipras valdību, kas vainojama pie esošās valsts parādu krīzes, ziņo portāls "EUobserver.com".
Intervijā grieķu portālam "Realnews" Hrizostoms II teicis: "Eiro nevar izdzīvot. Es nedomāju, ka šī valūta sabruks jau rīt, bet ar tām smadzenēm, kas strādā no Briseles, ir skaidrs, ka eiro ilgtermiņā nenoturēsies. Šobrīd labākais, ko ar šo valūtu var darīt, ir domāt, kā no tās atteikties. Šim mērķim mums vajadzētu veltīt tikpat daudz laika, kā veltījām, kad vēlējāmies iestāties."
Tāpat Hrizostoms II esot iecerējis tikties ar krievu investoriem, lai pārliecinātu tos nepamest Kipras finanšu sfēru. Krievijas un Kipras pareizticīgo baznīcām jau izsenis ir ciešas sadarbības saites.
Baznīcas galva svētdien pēc meses medijiem arī uzsvēris, ka bijušā prezidenta Demetra Kristofija valdību un salas vadošos baņķierus būtu nepieciešams sodīt tiesiskā ceļā par valsts ekonomikas sagraušanu. Hrizostoms II pagājušonedēļ piedāvāja arī Kipras glābšanas plānā iekļaut baznīcas līdzekļus, palīdzot izveidot "solidaritātes fondu", tajā ieķīlājot daļu no baznīcas zemes īpašumiem.
Kipras baznīca ir viena no lielākajiem zemes īpašniekiem Kiprā, tā tur arī ievērojamus finanšu līdzekļus grieķu bankā, kā arī tai pieder liela daļā no akcijām Kipras alus darītavā "KEO". Baznīca regulāri piedalījusies valsts politiskajos procesos.
Savulaik baznīca asi kritizēja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) miera plānu, kuru Kipras grieķi 2004.gada referendumā noraidīja, tolaik reliģiskā organizācija ANO plānu nodēvēja par sātana darbu. Referenduma rezultāts noveda pie tā, ka 2004.gada maijā Eiropas Savienībai (ES) pievienojās tikai grieķu pārvaldītā salas daļa.
Kipra pagājušā gada jūnijā paziņoja, ka tai būs nepieciešams starptautiskais aizdevums, jo tās banku sektoram ir radušies lieli zaudējumi Grieķijas parādu krīzes dēļ. Tolaik tika lēsts, ka starptautiskā aizdevuma Kiprai apmērs būs 17,5 miljardi eiro (12,3 miljardi latu).
Eirozonas finanšu ministri naktī uz pirmdienu piekrituši piešķirt Kiprai desmit miljardu eiro (7 miljardu latu) lielu starptautisko aizdevumu, lai glābtu Kipras bankas no bankrota un saglabātu Kipru eirozonā.