Kā zināms, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) nav pretenziju pret pašu līgumu ar „Batergo” par TC-3 modernizāciju Daugavpilī (kas norādīts oficiālajā preses relīzē), tomēr Saeimas deputāts Jānis Lāčplēsis, kura vadības laikā 2009.gadā tika noslēgts līdzīgs līgums ar firmu „Latneftegaz”, daudz kritizē pašreizējo līgumu.
Nevērtēsim dokumentu, kuru pārbaudījis kompetentais KNAB, bet pakavēsimies pie tā, kāpēc J.Lāčplēsi neapmierina ar „Batergo” noslēgtais līgums, bet apmierina viņa vadības laikā noslēgtais līgums.
„TC-3 jaudas nodošana nav nepieciešama. Turklāt līguma noteikumi nav izdevīgi „Daugavpils siltumtīkliem”, jo šajā situācijā apkures maksa tiks palielināta, nevis samazināta”, - teica J.Lāčplēsis šī gada 21.janvāra radio ēterā, norādot sava viedokļa pamatojumu.
Saeimas deputāts paziņoja, ka nezina, smieties vai raudāt situācijā, kurā uzņēmums „Daugavpils siltumtīkli”, kura apgrozībā ir vairāki miljoni, pamatlīdzekļi, kredītvēsture un kuram ir prasme strādāt, neuzņemas modernizācijas veikšanu, bet nodod šīs tiesības SIA, kuras statūtu kapitāls ir 2 tūkstoši latu un kuras dibinātāji nav zināmi. Acīmredzot SIA tas ir izdevīgi, ja tā var saņemt kredītus ieceres realizēšanai, bet projekts nav izdevīgs iedzīvotājiem, ir pārliecināts J.Lāčplēsis.
Atgādināsim par situāciju ar firmu „Latneftegaz”, kurai J.Lāčplēša vadības laikā tika uzdāvinātas tiesības piegādāt siltumenerģiju pašvaldības uzņēmumam par kādas tiesas prāvas noregulēšanu. Tādējādi TC-2 modernizācijas tiesības tika nodotas firmai „Latneftegaz”, kuras statūtkapitāls un dibinātāji acīmredzot visus apmierināja. Tika noteikta firmas nolikumam atbilstoša nomas maksa par TC-2 telpu izmantošanu, telpu platība bija 627 m2, tas maksāja 133,50 latus, aprīkojuma noma maksāja 80 latus mēnesī. Komunālie maksājumi, kā arī aprīkojuma, kuru vajadzēja nomainīt, maksa pamatlīgumā nav atrunāta, nav zināms, vai tas tiek minēts dokumenta pielikumos.
Kas mums ir? „Latneftegaz”, kura sākotnēji piederēja Vladimiram Ribnikovam, 2009.gadā noslēdza ilgtermiņa līgumu, pēc tam minētā firma tiek nodota ofšoru kompānijai „ENISEM INVESTMENTS LIMITED”, kas bija reģistrēta Kiprā. Nesen tā tika kārtējo reizi pārdota un tās īpašnieks ir firma „IIG Energy”, kas tika reģistrēta 2012.gada beigās un kuras statūtkapitāls ir 2 000 latu, tās īpašnieks arī ir Kiprā reģistrētā ofšoru kompānija. Lursoft datu bāzes informācija liecina, ka firmai „Latneftegaz” ir 2011.gadā reģistrētais pamatkapitāls 32 tūkstošu latu apmērā, savukārt šī gada apgrozījums ir 2 075 lati, izdevumi pēc nodokļu nomaksāšanas – 50 530 lati.
Acīmredzot tas J.Lāčplēsim nešķiet apšaubāms, ne velti 25.janvārī radio ēterā viņš teica: „Ja tas nebūtu izdevīgi pilsētai – vai tad Ribnikovam būtu grūti paslēpties „ofšorā”, kā to izdarīja „Batergo”? Nekādu problēmu”.
Kritizējot līgumu ar „Batergo”, J.Lāčplēsis piekrīt jurista viedoklim par to, ka līgumā izdarīts akcents nevis uz aprīkojuma modernizāciju, bet uz siltumenerģijas iegādi noteiktajā apjomā un kārtībā. Šajā sakarā rodas jautājums, vai šāds akcents netika likts arī 2009.gada līgumā, kas paredz, ka, piemēram, ja siltu laikapstākļu dēļ daugavpilieši patērē mazāk siltumenerģijas, nekā plānots līgumā, „Daugavpils siltumtīkliem” vienalga jāapmaksā „Latneftegaz” pakalpojums pilnā apjomā, siltumenerģijas padevi drīkst samazināt tikai 4 nedēļu laikā kalendārā gada laikā, bet, izbeidzoties šim termiņam, Patērētājam jānodrošina ierobežojumu atcelšana.
Saeimas deputāta pretenzijas attiecas arī uz sekām, kas ir saistīti ar līguma laušanu ar firmu „Batergo”, t.i., ar soda naudu, kas šajā gadījumā noteikts piegādātāja negūtās peļņas apmērā. Dīvainas pretenzijas, jo arī 2009.gadā līgumā, kas tika parakstīts J.Lāčplēša vadības laikā, tiek atrunāts, ka līguma laušanas ierosinātājam pilnā apmērā jāsedz izdevumi, tostarp negūtā peļņa, kura šajā līgumā nav noteikta. 2009.gada dokumentā arī atrunāts, ka gadījumā, ja Patērētājs lauž līgumu, tam ir jāapmaksā Piegādātājam soda nauda, kuras apmērs tiek noteikts kā Piegādātāja iespējamā negūtā peļņa. Paredzēti arī procenti par soda naudas nokavējumu (0,1% par katru kavēto dienu).
J.Lāčplēsis esot sašutis par to, ka līgumā par TC-3 nav minēts, kas notiks, ja „Batergo” nevarēs izpildīt savas saistības. Tiešām 2009.gada līgumā par to paredzēts „bargs” sods – gadījumā, ja Piegādātājs nav laicīgi uzsācis siltumenerģijas ražošanu, viņam jāmaksā soda nauda 100 lati mēnesī. Nekavēsimies pie citām bijušā pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja pretenzijām, bet nobeigumā minēsim, ka J.Lāčplēsis apšauba to, vai pirms konkursa rīkošanas, kuru vinnēja „Batergo”, tika izvērtēta privātfirmas piesaistes nepieciešamība. Šajā gadījumā jāizceļ vārds „konkurss” – 2009.gadā tas netika rīkots.
Saeimas deputāts griezies Regulatorā, par ko paziņojis jau janvārī, piebilstot, ka saruna par līgumu vienalga notiks, un, ja atbildīgās personas nerunās par to tagad, pēc vēlēšanām viņiem nāksies sniegt paskaidrojumus nopietniem oponentiem.
Arī mēs ceram, ka laiks saliks visu pa plauktiņiem, un neviens neizvairīsies no atbildības.