Zemes īpašnieki beidzot varēs saņemt kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās – to paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likums, kuru Saeima ceturtdien, 4. aprīlī pieņēma galīgajā lasījumā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs norāda, ka ir rasts risinājums, lai pirms astoņiem gadiem ieviestās kompensācijas beidzot varētu izmaksāt un tādejādi veicināt zemes īpašnieku rūpes par unikālo dabas vērtību saudzēšanu.
Likums paredz ieviest jaunu kārtību kompensāciju piešķiršanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās. Tās varēs saņemt kā ikgadējus maksājumus, kuri tiks veikti, kombinējot valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Iecerēts atteikties no sākotnēji iecerētās vienreizējās atlīdzības izmaksas.
Līdz ar likuma pieņemšanu zemes īpašnieki varēs beidzot saņemt atbalsta maksājumus, kuru ieviešanu paredz jau 2005. gadā pieņemtais likums. Tolaik krīzes iespaidā samazinoties valsts budžeta iespējām, to izmaksa pilnā apmērā netika sākta.
Ministrs uzsver, ka ikgadējās kompensācijas veicinās zemes īpašnieku ilgtermiņa ieguldījumus viņiem piederošo zemju dabas vērtību apzināšanā un aizsardzībā, kā arī sniegs nelielu, tomēr regulāru finansiālu atbalstu dabas vērtību saglabāšanā.
Plānotā likme par hektāru, ja aizliegta mežsaimnieciskā darbība, galvenā cirte un kopšanas cirte būs līdz 110 latiem gadā, par aizliegtu galveno cirti - līdz 90 latiem gadā. Par aizliegtu kailcirti varēs izmaksāt līdz 30 latiem gadā, bet kompensācija par lauksaimnieciskās darbības ierobežojumiem būs līdz 30 latiem gadā.
Likmes paredzēts noteikt Ministru kabineta noteikumos, ņemot vērā piešķirtos finanšu līdzekļus.
Likums stāsies spēkā 1. jūnijā un tā ieviešanai 2013.gadā kopumā paredzēti 462 tūkstoši latu no valsts budžeta.