Augstākās izglītības reformas jāsaista ar Latvijas attīstības centru interesēm un kopīgu mērķi – augstskolu konkurētspēju Eiropā.
Tādu pārliecību pauda vairums referentu starptautiskajā praktiski zinātniskajā konferencē Kā nodrošināt globāli konkurētspējīgu augstāko izglītību Latvijas attīstības centros?. Reformas vēlas visi – gan mācībspēki, gan augstskolu vadība, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), uzņēmēji un studenti. Taču pagaidām tā vairāk bijusi «papīru cīņa ar pietiekami skaļu retoriku», uzsvēra Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas vadītājs Juris Ekmanis. Pietrūkst konkrētības, īpaši rīcības plāna tuvākajam laikam. «Organizatoriskā puse ir pat svarīgāka par naudu,» uzskata J.Ekmanis. Par attīstības centriem nosacīti tiek dēvēta Rīga, Jelgava, Liepāja, Ventspils, Valmiera, Rēzekne un Daugavpils.
Viens no galvenajiem IZM piedāvātajiem stratēģiskajiem soļiem ir izglītības internacionalizācija, ārvalstu studentu un pasniedzēju skaita palielināšana, kopīgas studiju programmas ar citvalstu universitātēm un ievērojams studiju programmu skaits svešvalodās.
Ārvalstu studentu skaitu no pašreizējiem 3,8% paredzēts audzēt vismaz līdz 4,5%, kopīgās studiju programmas no tagadējām pāris līdz vismaz 20. Savukārt svešvalodās plānots piedāvāt pat 120 programmas. Šādu rīcības plānu rosina strauji krītošais vidusskolu absolventu skaits, kas nozīmē, ka jau 2020.gadā studējošo deficīts tautsaimniecībai svarīgās nozarēs būs kritisks, uzsvēra IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis brīdināja, ka demogrāfijas problēmas jārisina pašiem, jo risinājums ar imigrācijas palīdzību atstās ietekmi uz visu sabiedrību, ne tikai uz izglītības sistēmu. Viņš saredz izeju pašvaldību aktīvā iesaistīšanā augstskolu pārvaldībā, jo tās vislabāk izprot specifisko vietējo situāciju katrā no attīstības jeb intelektuālajiem centriem. «Valstij nav jātraucē, ideālā variantā – jāpalīdz,» piezīmēja A.Jaunsleinis.