Austumvācieši, kas nākuši pasaulē pirmajos gados pēc Berlīnes mūra krišanas, par noziedzniekiem kļūst biežāk nekā viņu vienaudži Rietumvācijā, kā arī pirms un pēc haosa gadiem Austrumvācijā dzimušie bērni, konstatēts pētījumā, ar kuru nesen iepazīstināta Lielbritānijas Karaliskā ekonomiskā biedrība.
Nākamajos trīs gados pēc Berlīnes mūra krišanas dzimstības līmenis Austrumvācijā samazinājās uz pusi. Varbūtība, ka šajā laika posmā dzimušie bērni, kļūstot pieauguši, nostāsies uz noziedzības ceļa, tostarp ir par 50% augstāka, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem.
Austrumvācietes, kas nolēmušas laist pasaulē bērnus nestabilajā laika posmā no 1991.līdz 1993.gadam, bija salīdzinoši jaunākas, ar sliktāku izglītību un sliktākām audzināšanas prasmēm. Sievietes, kuras tobrīd atradās labākā situācijā, haosa periodā pamatā izlēma bērnus pasaulē nelaist.
"Mēs redzam, ka vecāki, kuri uzņemas riskus, izaudzina bērnus, kuri uzņemas riskus, un šajā gadījumā - ne jau labus riskus, kā finanšu riskus, kas kļuva par uzņēmējdarbības riskiem, bet gan sliktus riskus, tādus kā braukšana dzērumā vai veselības riskus," skaidroja viens no pētījuma autoriem Māstrihtas universitātes līdzstrādnieks Olivjē Marī.
Sievietes, kurām ir izvēle, riskantos apstākļos bērnus pasaulē nelaiž. Turpretī tās, kurām ir maz alternatīvu - nabadzības, sliktas izglītības vai jaunības dēļ, tiek pie bērniem, kas tad seko viņu dzīves paraugiem, pieņem sliktus lēmumus un nostājas uz noziedzības ceļa.
"Mēs nesakām, ka būtu jāapsver eigēnika vai kas tamlīdzīgs. Tomēr šī informācija var izrādīties noderīga sociālās politikas veidošanā, mēģinot izprast, kas gūtu labumu no atbalsta agrīnā vecumā. Bērni viegli pakļaujas ietekmēm, un viņu riskanto uzvedību ir iespējams mainīt, ja to dara pietiekami agri. Mēs runājam par trūcīgām mātēm, kuru bērni iemācās riskantu uzvedību," norādīja Marī.