Pirms pašvaldību vēlēšanām neviens no politiķiem neriskē teikt striktu nē pensionāriem, kas ir viena no lielākajām balsotāju grupām, tomēr arī pārliecības par pensiju pārrēķinu joprojām nav.
Tāpat pastāv būtisks jautājums par to, cik jūtama būs ilgi gaidītā indeksācija, ja reiz inflācija valstī ir tuva nullei.
Pagājušajā nedēļā pensionāri iesniedza parlamentam vairāk nekā 100 tūkstošus parakstu, pieprasot indeksēt kopš 2009. gada iesaldētās pensijas jau šogad. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) visnotaļ nekonkrēti ir solījusi mēģināt sekmēt pensiju indeksāciju jau oktobrī, kamēr viņas partijas biedre, labklājības ministre Ilze Vinķele norāda – indeksācija var notikt vienīgi saskaņā ar budžeta rādītājiem, nevis priekšvēlēšanu gaisotni.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) intervijā portālam nra.lv uzsver: dati par valsts sociālā budžeta stāvokli ir pretrunīgi, jo Valsts kases (VK) un Labklājības ministrijas (LM) aprēķini atšķiras vairāk nekā uz pusi. Proti, LM norāda, ka sociālā budžeta atlikums ir apmēram 200 miljoni latu, savukārt VK informē par apmēram 500 miljoniem. LM portālam nra.lv gan argumentē, ka aprīļa beigās reālais atlikums valsts speciālajā budžetā ir bijis 210 miljoni latu, kamēr VK strādā ar operatīvajiem datiem, kas neesot tik precīzi.