Skolēni, kuru ģimenes atgriežas uz dzīvi Latvijā, nereti nevar vienkārši pielāgoties mācībām Latvijas skolās, viņi spiesti atkal iet tajā pašā klasē vai pat sākt mācības no zemāka līmeņa.
Pilnas statistikas par šādiem gadījumiem valstij pagaidām nav, bet skolu un ģimeņu pieredze atšķiras - dažviet skolotāji strādā ar bērnu individuāli, bet dažiem bērniem nākas sākt mācības no jauna, pirmdien ziņo laikraksts "Diena".
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, Rīgā mācās 21 skolēns, Jūrmalā divi, Jēkabpilī četri, bet Jelgavā 10 skolēnu, kuri atgriezušies no ārzemēm. Statistikas par citām pilsētām un kopējo šādu bērnu skaitu nav, jo skolu pienākumos nav šādu informāciju norādīt, tomēr ir plānots no nākamā mācību gada to ieviest.
Ieva ar dēlu no Zviedrijas Latvijā atgriezās mācību gada vidū. Zviedrijā puika jau bija sācis iet pirmajā klasē. Pēc atgriešanās mājās nekavējoties tika meklēta jauna skola, kur varētu turpināt mācības, tomēr neveiksmīgi – zēnam jāgaida līdz septembrim, lai atkārtoti sāktu mācīties 1.klasē. Jaunajā skolā tika izvērtētas skolēna zināšanas un secināts, ka zēna prasmes nav atbilstošas, lai varētu turpināt mācības. Šobrīd ģimenei ir divas iespējas – meklēt pašiem privātskolotāju un pa vasaru apgūt nepieciešamo vielu, lai septembrī sāktu iet 2. klasē, vai atkārtoti astoņu gadu vecumā sākt mācīties 1. klasē.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča laikrakstam norādījusi, ka šajā gadījumā skolas rīcība neatbilst normatīvajiem aktiem. Skolai obligāti viena semestra ilgumā ir jānodrošina atbalsts skolēnam. Tās var būt konsultācijas un papildu nodarbības priekšmetos, kuros bērna zināšanas ir nepietiekamas.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente un Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane laikrakstam pastāstījusi, ka nesen kāds skolēns, kuram būtu jāsāk mācības 4.klasē pēc komisijas vērtējuma bija spiests atkal iet 2.klasē, jo viņa zināšanas nebija pietiekamas.
Tamane norādījusi, ka bērniem sākumskolas posmā lielākās problēmas parasti ir ar latviešu valodu un lasīšanu, tāpēc darbs vairāk ir latviešu valodas skolotājam, kuram tiek iedotas papildu stundas.
IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta vecākā referente Ilze Stengrevica laikrakstam pastāstījusi, ka faktiski katram pedagogam valsts finansē konsultācijas attiecīgajā mācību priekšmetā, un atbalstu skolēnam var sniegt arī šo konsultāciju laikā. Vecākiem ir iespēja vērsties arī pie pašvaldībām un IKVD. Pamatizglītības ieguve Latvijā ir obligāts pienākums, un neviens bērns nedrīkst palikt ārpus izglītības sistēmas, atgādinājusi Stengrevica.
Pērn un šogad gan nav saņemts neviens iesniegums par problēmām, kas radušās, bērniem atgriežoties no ārvalstīm Latvijas skolās, bet ir saņemti atsevišķi skolu direktoru lūgumi sniegt skaidrojumu par papildu atbalstu un nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem.