Lai saņemtu uzturēšanās atļaujas, ārvalstnieki Latvijā ieguldījuši vairāk nekā 525 miljonus eiro

foto: lat.gorod.lv
foto: lat.gorod.lv

Investīciju apjoms, kuras ārvalstnieki ieguldījuši Latvijas ekonomikā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju, 2013.gada aprīļa vidū pārsniedza 525 miljonus eiro (369,6 miljonus latu), no kuriem nekustamajos īpašumos ir ieguldīti vairāk nekā 418 miljoni eiro (294,1 miljons latu), biznesa portālu "Nozare.lv" informēja nekustamā īpašuma kompānijas "Arco Real Estate" starptautiskās nodaļas vadītāja Oļesja Bogodistaja.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem vislielākais iesniegumu skaits uzturēšanās atļaujas iegūšanai ir saņemts no Krievijas pilsoņiem - 4385 cilvēki laikā no 2010.gada jūlija līdz 2013.gada aprīļa vidum.

"Latvija piesaista investorus no Krievijas ar savu līdzīgo klimatu, mentalitāti, valodas barjeras neesamību, ar savu tuvumu, jo reizēm taču atlidot līdz Rīgai var ātrāk, nekā nokļūt līdz vasarnīcai Piemaskavā, un, ja cenas stipri nemainīsies, tad mājoklis Latvijā var kalpot kā alternatīva vasarnīcai," informē Bogodistaja.

Ievērojamu daļu no pircējiem interesē uzturēšanās atļauja un kvalitatīvs nekustamais īpašums, norāda Bogodistaja. Dzīvokļus visbiežāk izvēlas jaunbūvēs vai pirmskara namos. Svarīgs faktors ir atrašanās vieta. Pieprasījums pēc padomju laikā būvētiem namiem nerezidentu vidū ir ļoti zems. Nav mazsvarīgas arī zemes nodokļu izmaksas un īpašuma uzturēšanas izdevumi.

Bogodistaja skaidro, ka vīzu filtrs viennozīmīgi dod mieru valstij, tomēr pie apgrūtinošiem faktoriem var pieskaitīt ierobežoto piekļuvi nekustamajam īpašumam - uz īpašumtiesību pamata Latvijas vīzu izsniedz tikai uz 180 dienām gadā (90 plus 90 dienas), taču cilvēki bieži vien negrib būt atkarīgi no šiem termiņiem. Pēc investoru domām, Latvijas iestāšanās eirozonā nav uzskatāma par pozitīvu faktoru.

"Pircēji pauž savas bažas arī par to, ka uzturēšanās atļauju var atcelt, jo Latvijas valdība jebkurā brīdī var vienpusēji mainīt spēles noteikumus, kas bremzē investoru pieplūdes procesu. Noteiktas garantijas tiem, kam jau pieder nekustams īpašums Latvijā, varētu nomierināt pircējus. Jaunatnes aizplūšana no Latvijas joprojām ir liela, bet izglītotu cilvēku pieplūdei no citām valstīm ir pozitīva loma Latvijas ekonomikā," skaidro Bogodistaja.

Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2013.gada aprīļa vidum uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesniegti pavisam 2546 iesniegumi: 127 iesniegumi 2010.gadā, 836 - 2011.gadā, 1225 iesniegumi 2012.gadā un 358 iesniegumi 2013.gadā, no kuriem 2038 iesniegumi bija iesniegti, pamatojoties uz iesniedzējam piederošo nekustamo īpašumu. Bogodistaja atgādina, ka, pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, uzturēšanās atļauju var saņemt investors, tā laulātais draugs vai laulātā draudzene, kā arī viņu nepilngadīgie bērni.

Pavisam iesniegumus uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesnieguši 6026 cilvēki, no tiem 4830 cilvēki - pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, no kuriem 2038 cilvēkiem piederēja īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, bet pārējie bija viņu ģimenes locekļi, no kuriem uzturēšanās atļauja tika izsniegta 5543 cilvēkiem, tostarp 4452 cilvēkiem - pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu.

Kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos veido 294 109 000 latu salīdzinājumā ar kopējo investīciju apjomu, kas ir 369 649 000 latu. Uzturēšanās atļaujas iegūšanas nolūkā 59 818 000 latu tikuši iemaksāti Latvijas banku subordinētajā kapitālā. Vēl 15 721 000 latu investori ir ieguldījuši Latvijas uzņēmumos ar piesaistīto kapitālu.

Kopš 2013.gada sākuma vispopulārākās vietas uzturēšanās atļauju saņemšanai saistībā ar Latvijā piederošu īpašumu ir bijušas Rīga (116 atļaujas) un Jūrmala (96 atļaujas). Populāra ir bijusi arī Mārupe - desmit atļaujas, Garkalnes novads - septiņas atļaujas, Saulkrasti - septiņas atļaujas, Cēsis - piecas atļaujas, Ozolnieki - piecas atļaujas un citas vietas.

Laikā no 2010.gada līdz 2013.gada aprīļa vidum iesniegumus uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā ir iesnieguši 6026 cilvēki no vairāk nekā 30 pasaules valstīm, starp kuriem ir tādu valstu kā Dominikānas Republika, Filipīnas, Vjetnama, Nigērija, Serbija, Afganistāna, Irāna, Dagestāna (Krievija), ASV, Ķīna, Libāna, Ēģipte, Šrilanka, Irāna, Austrālija, Koreja pārstāvji.

Iesniegumi uzturēšanās atļaujas iegūšanai laikā no 2013.gada sākuma ir saņemti no Krievijas (624 iesniegumi), Uzbekistānas (55), Ķīnas (43), Kazahstānas (33), Ukrainas (29), Baltkrievijas (20), Kirgizstānas (11), Azerbaidžānas (seši), Gruzijas (četri), Izraēlas (četri), ASV (trīs), Indijas (divi), Libānas (divi), Armēnijas (viens) un Irānas (1) pilsoņiem. No 2010.gada 1.jūlija uzturēšanās atļauju Latvijā līdz pieciem gadiem (ar pagarināšanas iespēju), pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, var iegūt, iegādājoties īpašumu Rīgā vai Rīgas rajonā par cenu, kas nav zemāka par 100 000 latu, bet republikas nozīmes pilsētās - par cenu, kas nav zemāka par 50 000 latu.


Написать комментарий