Zviedrijā veiktie pētījumi liecina, ka paliekot siltākiem laika apstākļiem, samazināsies gaļas pieprasījums. Saskaņā ar publicētajiem ziņojuma datiem, 20% izmesto atkritumu atmosfērā rodas no pārtikas atkritumiem.
Lielāko kaitējumu nes mākslīgi izveidotie pārtikas produkti un pārtikas produktu ievešana no ārzemēm, ziņo portāls www.profi-forex.org.
Kombinētie pārtikas produkti tiek ražoti produktu pārstrādes rezultātā, taču pārtikas produktu aizvietotājus nav iespējams izveidot bez ķīmiskajiem procesiem. Lielākā daļa biotehnoloģiju piedāvā pārtikas piedevu, krāsotāju un citu konservantu izmantošanu. Kaitējumu izjūt ne tikai cilvēks, bet arī daba. Pārtikas aizvietotāju izveidošana nav iespējama bez ķīmisko vielu pielietošanas, līdz ar to izmestie ķīmiskie atkritumi ietekmē vidi.
Valsts lielākoties importē pārtikas produktus, ja samazināt importēto pārtikas produktu daudzumu, tad uzlabosies arī ekoloģija. Zviedrijā lielos daudzumos ieved gaļas produkciju, ja valsts iedzīvotāji samazinās gaļas produktu patēriņu, tad varēs manīt ekosistēmas uzlabošanos.
Sakarā ar to zinātnieki aicina zviedrus lietot uzturā naturālus produktus, vietējās izcelsmes. Tos nav nepieciešams ķīmiski apstrādāt, lai varētu pārvest no citām valstīm. Zinātnieku viedokli atbalsta mediķi, jo uzskata, ka šī diēta uzlabos cilvēku veselību. Pastāv tāds uzskats, ka piemērotākais ēdiens cilvēkam ir tas, kurš aug dzimtās valsts teritorijā.
Zviedrijas valdība cenšas uzlabot ekoloģisko situāciju valstī. Valstī ir izdevies samazināt siltumnīcefekta izmešu daudzumu līdz 58,3 milj. tonnu. Līdz 2020.gadam valstī realizēs vairākus projektus, kuri ir saistīti ar ekoloģiskās situācijas uzlabošanu.