Amerikāņu zinātnieki atklāja ziņas par to, ka pirmie angļu iedzīvotāji Amerikā piekopa kanibālismu 1609-1610 gada bargajā ziemā, vēsta epochtimes.ru.
Džeimstaunā, vietā kur dzīvoja pirmās kolonijas, atrasti cilvēku galvaskausi. Par kanibālismu bija minēts arī rakstiskajos avotos, taču zinātniskie pierādījumi tam ir saņemti pirmo reizi.
Vašingtonas Nacionālā muzeja pētnieki veica 14 gadīgas meitenes palieku analīzi, kas atrastas forta izrakumos Viržīnijas štatā. Šo fortu dibināja angļu ieceļotāji 1607.gadā. Ar laiku forts kļuva par Džeimstaunas koloniju.
Uz 400 gadu vecā stilba kaula, kā arī galvaskausa atklātas cirtienu un sitienu pēdas. Kāds bija mēģinājis sašķelt galvaskausu, lai izņemtu smadzenes. Upurim bija izgriezta mēle un sejas audi, ķermenis bija sacirsts gabalos, bet gaļa noņemta no kauliem.
Cilvēks, kurš sacirta ķermeni gabalos bija profesionāls miesnieks. Antropologi uzskata, ka meitenes ķermenis tika sacirsts pēc viņas nāves, taču nav zināms, kas kalpoja par nāves iemeslu. Meiteni pēdējā laikā labi baroja, un viņa bija no angļu ieceļotāju vidus. Acīmredzami ir tas, ka viņa nebija vienīgais kanibālu upuris.
Ar skanēšanas un datortehnikas palīdzību tika izveidots trīs-dimensiju meitenes portrets.
1609.gada ziema bija bada laiks, tā to dēvēja vēsturnieki. Un tas viss ir attiecību iziršanas ar indiāņiem dēļ, kuri sākotnēji pret ieceļotājiem izturējās draudzīgi. Tajos gados uznāca liels sausuma periods, pēc kura arī sākās bads. Ieceļotāji bija indiāņu cilšu ielenkumā, un pārtikas krājumu nepietika, lai izturētu ziemu. Tika apēsti zirgi, pēc tam suņi un kaķi, vēlāk žurkas, peles un čūskas, bija mēģinājumi pat apēst ādas apavus. Kad pavasarī piestāja kuģis no Anglijas, to satika tikai 60 cilvēki no 300. Šie palikušie ļaudis darīja visu, lai izdzīvotu.