Kopš 2005.gada apkures tarifs Zilupē ir nemainīgs – 0,50 lati par vienu m2, un to paaugstināšana nākamgad netiek plānota, portālam Gorod.lv paziņoja Zilupes novada pašvaldības priekšsēdētājs Oļegs Agafonovs.
Neskatoties uz to, ka šajā novadā dzīvo ap 4 tūkstošiem cilvēku, un ir tikpat liels bezdarbs, kā visā Latgalē, kopumā 98% patērētāju spēj apmaksāt apkures rēķinus. O.Agafonovs paziņoja, ka daudzdzīvokļu mājās Zilupē nav automatizēto siltummezglu, kā, piemēram, Daugavpilī, tomēr dzīvokļos vienmēr esot silts.
Apkures viena megavata maksa Zilupē šobrīd ir 16 lati (Daugavpilī – 44,57 lati). Cenu nosaka vairāki faktori: tiek veikta apkures sistēmas renovācija (pašlaik darbojas 1 katlu māja, kurā strādā 4 cilvēki), kā kurināmais tiek izmantota malka. Pēc O.Agafonova vārdiem, tarifa veidošanā svarīga loma esot tam, ka neliela patērētāju skaita (18 daudzdzīvokļu māju un dažu iestāžu telpas) siltumapgādes procesu ir daudz vienkāršāk kontrolēt.
Runājot par apkures sistēmu, O.Agafonos pastāstīja, ka šis jautājums Zilupē tiek risināts no 2005.gada, kad no 5 katlu mājām tika izveidota viena, uz pašvaldības rēķina tika nomainītas siltumtrases un katli. Šogad Zilupē turpinās sistēmas modernizācija, pateicoties kurai tarifs netiks paaugstināts.
Netiek plānots mainīt karināmo – malku. Pēc pašvaldības priekšsēdētāja vārdiem, speciālisti aprēķināja, ka tas nebūšot izdevīgi. Šobrīd vienā sezonā tiek patērēti ap 2,5 tūkstoši kubikmetru malkas, nevis 5 tūkstoši, kā tas bija iepriekš, tādēļ apkures maksa netiek mainīta, neskatoties uz to, ka malkas cena pieaugusi vairākas reizes (aptuveni 17 lati par kubikmetru), pieauga arī elektroenerģijas maksa, darba algas utt.
Par to, ka pašvaldības vadība izvēlējusies pareizo pieeju māju siltumapgādei, liecina fakts, ka sistēma darbojas bez zaudējumiem: pēc O.Agafonova vārdiem, pērn siltumapgādes jomā nebija starpības starp izdevumiem un ieņēmumiem. To palīdz panākt arī tas, ka kurinātāji Zilupē saņem labu atalgojumu – 500 latus, un šī profesija tiek uzskatīta par prestižu.
Atbildot uz jautājumu par to, vai Zilupes pieredze varētu noderēt lielākām pilsētām, piemēram, Daugavpilij, O.Agafonovs atzīmēja, ka katrai pilsētai esot sava specifika un situācija. Tomēr, neskatoties uz to, ka Zilupe ar 4 tūkstošiem iedzīvotāju ļoti atšķiras no Daugavpils, kurā dzīvo 100 tūkstoši cilvēku, valsts otrā lielākā pilsēta var mācīties no nelielas pilsētas, pārņemot tās pieredzi komunicēt ar iedzīvotājiem.
O.Agafonovs atzīmēja, ka viss iecerētais sākumā tiek apspriests ar iedzīvotājiem, un, lai šis dialogs notiktu, vietējiem varas pārstāvjiem jākomunicē ar cilvēkiem. Tas attiecas arī uz siltumapgādes jautājumiem – apkures sezonas sākumā un beigās aktuālie jautājumi Zilupē tiek risināti ar iedzīvotājiem.
Pēc pašvaldības priekšsēdētāja domām, komunikācija ar cilvēkiem ietekmē faktu, ka Zilupē gandrīz nav parādnieku. Iedzīvotāji necenšas ietaupīt, tādēļ dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma nav pieprasīta: tikai veikta tikai vienas mājas renovācija. O.Agafonovs uzskata, ka energoefektivitātes paaugstināšana esot nepieciešama, bet daudzus iedzīvotājus esot grūti pārliecināt, jo viņu gadījumā apkures maksa nav atkarīga no patērētās siltumenerģijas daudzuma, vasarā par apkuri viņi nemaksā.