Slovēnijas valdība nākusi klajā ar ekonomisku pasākumu programmu, kurai vajadzētu palīdzēt izvairīties no starptautiskā aizdevuma saņemšanas. Paredzēts, ka Slovēnija veiks banku sektora rekonstrukciju, palielinās nodokļus un īstenos valsts īpašumu privatizāciju.
Paredzēts, ka Slovēnija par diviem procentiem palielinās pievienotās vērtības nodokli (no 20% līdz 22%), veidos speciālu finanšu iestādi, kas pārvaldīs banku «sliktos aizdevumus», kā arī izpārdos 15 valstij piederošus uzņēmumus, tostarp, otru lielāko banku Nova Kreditna Banka, nacionālo lidsabiedrību Adria Airways un lielāko telekomunikāciju uzņēmumu Telekom Slovenia. Tikmēr valsts lielākā banka - Nova Ljubljanska Banka – pavēstījusi, ka veiks reorganizāciju.
Slovēnijas premjere Aļenka Bratušeka, iepazīstinot ar paredzētajiem pasākumiem ekonomiskās situācijas uzlabošanai, norādījusi, ka valsts budžeta deficīts šogad pieaugs līdz 7,8% no iekšzemes kopprodukta, bet nākamgad samazināsies līdz 3,3% no IKP. Tāpat Slovēnijas premjere skaidroja, ka palielināt PVN izlemts tāpēc, ka tas atstās vismazāko ietekmi uz valsts ekonomikas izaugsmi. «Šī programma ļaus Slovēnijai saglabāt savu neatkarību,» sacīja A. Bratušeka.
Līdzīgi citām eirozonas valstīm, Slovēnijas, kas kādreiz bija Eiropas monetārās savienības paraugbērns, ekonomiku skārusi trīs gadus ilgā reģiona krīze, kā arī pārlieku lielie valsts parādi. Saskaņā ar aplēsēm, Slovēnijas bankas pārvalda septiņus miljardus eiro vērtus «sliktos kredītus». Lai izvairītos no banku sistēmas sabrukuma, Slovēnijas valdībai nākas tās atbalstīt.
Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazināja valsts kredītreitingu no Baa2 līdz Ba1, tādējādi tas «iekritis» tā sauktajā «miskastes» reitingu zonā. Neskatoties uz to, Slovēnijai izdevās pārdot obligācijas 3,5 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas valstij ļaus kādu laiku izvairīties no starptautiskā aizdevuma lūgšanas.
Eksperti norāda, ka, sekmīgi veicot privatizāciju, Slovēnija varētu iegūt vienu miljardu eiro, kas ir aptuveni tikpat liela summa, kāda nepieciešama valsts banku sektoram.
Tikmēr Eiropas Savienības Monetāro lietu komisārs Oli Rēns aicinājis Slovēniju pasteigties ar budžeta deficīta samazināšanu, lai tādējādi izvairītos no starptautiskā aizdevuma. Līdz šim starptautisko palīdzību saņēmušas piecas eirozonas valstis – Īrija, Grieķija, Portugāle, Spānija un Kipra.