Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā saglabājies augsts jauniešu bezdarba līmenis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šā gada 1.ceturksnī Latvijā bija 21 500 darba meklētāju jauniešu, kas veidoja 16,3% no kopējā darba meklētāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Lielākā daļa - 85,4% - no šiem jauniešiem bija vecumā no 20 līdz 24 gadiem.
Latvijā augstākais jauniešu darba meklētāju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā bija vērojams 2009.gada 4.ceturksnī, bet no 2010.gada sākuma tas pakāpeniski samazinājās, un šī gada 1.ceturksnī tas bija 22,2%. Tas ir par 7,5 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Kā viens no jauniešu bezdarba cēloņiem ir to izglītības līmenis - gandrīz četrām piektdaļām jeb 76% bijis zems izglītības līmenis. 38,2% jauniešu bija deviņu klašu pamatizglītība vai zemāka, vai arī nebija kvalifikācijas, jo 37,8% jauniešu bija ieguvuši vispārējo vidējo (vidusskolas) izglītību.
Profesionālā izglītība bija 14,2% jauniešu, bet augstākā izglītība - 9,8%. Tikai nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas jeb 46,4% no visiem jauniešiem bezdarbniekiem bija darba pieredze, turklāt 43,9% no tiem bija nodarbināti mazkvalificētās profesijās.
Saskaņā ar Baltijas valstu statistikas iestāžu veiktā darbaspēka apsekojuma rezultātiem Baltijas valstīs augstākais jauniešu darba meklētāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā 2013.gada sākumā bija Lietuvā - 24,8%, tai seko Igaunija - 23,1% un Latvija - 22,2%.
Saskaņā ar ES statistikas biroja «Eurostat» datiem visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis 2013.gada sākumā bija Grieķijā un Spānijā, kur tas pārsniedza pat 55%, kā arī Portugālē un Itālijā, kur tas sasniedza 38%. Tikai dažās valstīs, piemēram, Austrijā un Vācijā, jauniešu bezdarba līmenis bija zem 10%.