Aizstāvot tiesības publiskos pasākumos izmantot padomju simboliku, piemēram, PSRS karogu, Saskaņas centra deputāti aicināja atdalīt staļiniskā režīma šausmas no Padomju Savienības un nojaukt nevis uzvaras pieminekli, bet pieminekli latviešu strēlniekiem.
«Šis likumprojekts ir mēģinājums pielīdzināt staļinismu hitlerismam un PSRS valstiskumu nacisma režīmam. Staļinisms kā režīms ir jau nosodīts un nolādēts kopš 1950. gada, un šādam likumprojektam nav nekāda pamata,» teica Saskaņas centra deputāte Irina Cvetkova, kas, uzrunājot Nacionālās apvienības deputātus, aicināja nojaukt arī strēlnieku pieminekli.
Viņas domu pārtvēra arī Sergejs Mirskis. «Simtiem tūkstošu bija nogalināti ar viņu (latviešu sarkano strēlnieku) rokām,» viņš teica.
Pēc šādām runām paust savu sašutumu uz Saeimas tribīni devās Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, kas Saskaņas centra frakciju nodēvēja par kauna traipu visai Saeimai un Latvijai. «Un tieši tāpēc es uzskatu, ka Saskaņas centrs – tas ir Latvijas Saeimas kauna traips. Saskaņas centrs ir Latvijas galvaspilsētas kauna traips! Un mēs rūpēsimies par to, lai nekad šāds kauna traips nebūtu jāpiedzīvo Latvijas valdībai,» teica politiķis.
Mūždien korektais un pieredzējušais Saskaņas centra deputāts Sergejs Dolgopolovs samierināties ar to, ka demokrātiskās vēlēšanās Saeimā iebalsoti cilvēki tiek dēvēti par kauna traipiem, nespēja. «Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es lūgtu sēdes vadītāju nepieļaut, lai Saeimas lielākā frakcija tiktu apsaukāta kā kauna traips Latvijas vēsturē un Latvijā kā tādā. Mēs esam deputāti, kurus ievēlēja cilvēki, Latvijas pilsoņi, Latvijas iedzīvotāji. Mētāties ar šāda veida apzīmējumiem, man liekas, ir lielāks kauns un nedara godu nevienam Saeimas deputātam,» no tribīnes pie Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vērsās S. Dolgopolovs, taču reakciju tā arī nesagaidīja.