Tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru mājas pašlaik apsaimnieko Privatizācijas aģentūra (PA), ir jāsasauc īpašnieku kopsapulce un jāvienojas par to, kā turpmāk tiks pārvaldīta māja.
PA brīdina, ka tās funkcija nav ilgtermiņa pārvaldīšana un pašlaik rodas situācijas, kad ir jālemj par ilgtermiņa investīcijām mājā, bet «mēs to nevaram darīt», skaidro PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš.
PA pagaidām spiestā kārtā pārvalda 55 dzīvojamās mājas, kurās visi dzīvokļi ir privatizēti.
Iedzīvotājiem ir vērts sarosīties arī tāpēc, ka PA nepastāvēs mūžīgi. Tuvāko gadu laikā tā beigs savu darbību. Tāpēc iedzīvotājiem ir laikus jālemj par īpašuma pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību. Saskaņā ar likumu Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju PA sasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un dzīvokļu īpašniekiem sešu mēnešu laikā ir jāizvēlas mājas pārvaldnieks, kas pārņem mājas pārvaldīšanu no PA. Sešus mēnešus pēc kopsapulces sasaukšanas brīža, ja pārvaldnieks nebūs izvēlēts, tiks izbeigti visi spēkā esošie līgumi par komunālo pakalpojumu piegādi dzīvojamai mājai, kurus slēdzis PA pilnvarotais pārvaldnieks. «Tas ir nopietni! Mēs nevaram nodrošināt ilgtermiņa apsaimniekošanu,» uzsver G. Kārkliņš.
Likums nosaka, ka pēc valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizācijas pabeigšanas iedzīvotāju pienākums ir pārņemt māju pārvaldīšanas tiesības no PA un izvēlēties pārvaldnieku. G. Kārkliņš piebilst, ka līdz šim iedzīvotāji bieži vien šo likuma normu esot ignorējuši.
PA atgādina, ka aģentūras pienākums ir pārvaldīt tās valdījumā esošās valsts dzīvojamās mājas un to daļas līdz šo dzīvojamo māju un to daļu nodošanai dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Tālākā jau ir dzīvokļu īpašnieku atbildība. 2013. gada 21. februārī tika veikti grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, kuri paredz pašreizējo PA rīcību.