Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas modeli kritizējošais Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans negaidītas politiskās rezonanses dēļ šovasar nepiedalīsies Pirmajā Rīgas ekonomikas forumā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja foruma rīkotāji.
Forums norisināsies no šā gada 24.jūlija līdz 26.jūlijam, un tajā dalību apstiprināja arī Krugmans, tomēr pasākuma rīkotāji nolēmuši atcelt ekonomista dalību forumā.
Viens no foruma organizatoriem Pāvels Morozovs kā iemeslus šādam lēmumam minēja politisko rezonansi, ko izraisījušas ziņas par Krugmana viesošanos Latvijā, kā arī foruma norises laiks sakrīt ar laiku, kad tiks pieņemts lēmums par Latvijas pievienošanos eirozonai.
"Tā kā foruma pamatmērķis ir Latvijas pievilcības palielināšana, tostarp arī investoriem, esam izlēmuši koncentrēt mūsu spēkus uz Latvijas konkurences priekšrocībām - transporta un loģistikas, banku un finanšu jomām, kā arī uz jauniem, prioritāriem ekonomikas attīstības virzieniem - jaunās enerģētikas un jaunajām tehnoloģijām," atzina Morozovs.
"Felix Holding" līdzīpašnieks un foruma prezidents Ēriks Igaunis skaidroja, ka pasākums tiks rīkots kā platforma lietišķo cilvēku pulcēšanai Latvijas teritorijā un tas veidotu jaunu kopīgās attīstības ceļu starp Eiropu un NVS valstīm.
Forums tiek rīkots sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī ciešā sadarbībā ar NVS un Eiropas valstu vēstniecībām un tirdzniecības un rūpniecības kamerām. Jau ziņots, ka Krugmans Latvijā vairāk zināms kā mūsu valsts ekonomiskās krīzes pārvarēšanas modeļa kritiķis. Ekonomists iepriekš vairākkārt izteicies, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskās krīzes labākais risinājums būtu nacionālās valūtas devalvācija.
Krugmans negatīvo nostāju Latvijas taupības pasākumiem pamato ar iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņu grafiku, norādot, ka pašreizējā ekonomikas izaugsme vēl nav sasniegusi pirmskrīzes apmērus.
Tiesa, šā gada februārī Krugmans atzina, ka latviešiem ir ar ko lepoties, vienlaikus norādot, ka Latvijas ekonomika nav atgriezusies pirmskrīzes līmenī, kā arī valstī saglabājas augsts bezdarba līmenis, tāpēc taupības pasākumu sludinātāji, pēc viņa domām, nav pie pilna prāta.