Krievijas «Investbank» «uzzīmējusi papīrus» jau pēc «Latvijas Krājbankas» kraha, lai nebūtu jāatdod vairāk nekā 40 miljonus latu, liecina atklātībā nonākušie dokumenti, kas nonākuši laikraksta «Dienas bizness» rīcībā.
2012.gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «Latvijas Krājbankā» ieceltais administrators «KPMG Baltic» lēmumus par «Krājbankas» tālāko likteni, tostarp kā maksātnespējas risinājumu izvēloties bankas likvidēšanu, pieņēmuši uz viltotu dokumentu pamata, vēsta laikraksts.
Šos dokumentus FKTK saņēmis no Krievijas Bankas un, neiedziļinoties to datos, nepārbaudot vairāk kā gadu, iesniedza apgabaltiesā, pieņēma kā patiesību, saskaņā ar kuru «Investbank» it kā izmantojusi tiesības paņemt korespondējošos kontos ieķīlāto naudu, kas kalpojusi kredītsaistībam.
Laikraksts vēsta, ka tādējādi iespējams, «zem sliedēm» pamests arī bijušais «Latvijas Krājbankas» vadītājs Ivars Priedītis, kura advokāts Jānis Davidovičs savukārt pat uzdrošinās apgalvot, ka, ņemot vērā šo informāciju, Krājbanku varēja glābt, «vismaz maksātnespējas lieta būtu bijusi savādāka».
Aizdomas par dokumentu viltojumiem šobrīd ir arī «KPMG Baltic». «KPMG Baltic» pārstāvis Oskars Fīrmanis atzīst, ka par dokumentiem ir informēti, taču šobrīd plašākus komentārus sniegt nevar, lai nepārkāptu pirmstiesas izmeklēšanas noslēpumu un nekaitētu tiesvedībām.
Komentējot pārmetumus un jautājumu, vai Krājbankas maksātnespējas lieta varēja izskatīties savādāk, ja FKTK nepieņemtu dokumentus, kuri, visticamāk, varētu būt viltoti, FKTK pārstāve Marija Makareviča uzsvēra, ka nemainīgi ir faktiskie apstākļi: brīdī, kad FKTK pieņēma lēmumu par bankas darbības apturēšanu, bankas bilancē uzrādītie brīvie līdzekļi korespondējošos kontos (vairāk nekā 100 miljoni latu) nebija pieejami, tie bija apgrūtināti ar ķīlas līgumiem. Šobrīd notiekot izmeklēšana, kur krimināllietas ietvaros tiek skatīts, kurš no bankas vadības un akcionāriem un cik lielā mērā atbildīgs par šiem ķīlas līgumiem