Metalurģijas uzņēmuma "Liepājas metalurgs" (LM) glābšana ir valsts rokās, bet runas par investoru, kas dienas laikā varētu atjaunot uzņēmuma darbību, ir pilnīgas muļķības, laikrakstam "Diena" izteicies LM lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins.
Zaharjins problēmas uzņēmumā skaidrojis ar plašo krīzi metalurģijas nozarē, vairs nevēršot lielāko kritiku pret elektroenerģijas cenām Latvijā. "Mums - tāpat kā visiem metalurgiem - tas bija pilnīgi negaidīti, ka 2012.gadā metalurģijas tirgus pasaulē nobruka vēl vairāk un krīze kļuva vēl dziļāka. Un tas, īpaši pie mums, bija saistīts ar krīzi būvniecības nozarē. Uzņēmuma galvenā produkcija ir tērauda armatūra, kas tiek izmantota dzelzsbetona konstrukciju izgatavošanā. Tāpēc mēs esam cieši piesieti būvniecības nozarei pasaulē. Un mums par nelaimi, it īpaši 2012.gada otrajā pusgadā, būvniecības nozares kritums pasaulē vēl vairāk paātrinājās," sacījis Zaharjins.
"Mums visiem pasaules metalurģiskajiem uzņēmumiem tagad galvenais ir izdzīvošanas jautājums. Tagad ir viens jautājums - cik ilgi šī krīze turpināsies, un kas to spēs izdzīvot? Kam ir kādas iespējas, resursi? Visas metalurģiskās kompānijas vēršas pēc palīdzības pie savām valdībām, pie savām bankām. Un visas lielākās pasaules kompānijas saņēma palīdzību gan no savām valdībām, gan no bankām. Visām galvenā problēma ir pārkreditēšanās, jo problēma ir apgrozījuma līdzekļi - visiem metalurgiem. Kas spēj nodrošināt apgrozījuma līdzekļus, tas turpina strādāt.
Diemžēl mums pēc jaunās rūpnīcas palaišanas kredītlīnijas bija palikušas tāda pašā apjomā, kā bija tad, kad ražojām martena krāsnīs 530 000 tonnu. Un tad bankas mums deva 23 miljonu kredītlīniju, kas bija aptuveni mūsu mēneša budžets, kas bija kaut kur 22 miljoni latu. Taču mūsu mēneša budžets pēc rekonstrukcijas izauga līdz 28 miljoniem latu, un mēs jau smakām nost, jo mums trūka tekošo līdzekļu. Taču bankas mums atteica," stāstījis LM akcionārs, "mums nebija brīvu ķīlu. Un bankas to ļoti labi saprata un redzēja. Bet naudu nedeva."
Zaharjins ir pārliecināts, ka LM bija un ir tirgus, taču viena lieta ir pārdot 530 000 tonnu, cita - jau 860 000 tonnu. "Tāpēc Eiropas tirgus mums kļuva par mazu. Bet ASV tirgu mums slēdza antidempinga procesa dēļ, kur, starp citu, mēs turpinām cīņu. Mēs cīnāmies šajā antidempinga procesā, un šajā gadā notiks lietas izskatīšana, lai mēs varētu atgriezties ASV tirgū. Bet pašlaik tas mums ir ciet. Tāpēc mēs bijām spiesti pārdot daļu savas produkcijas Alžīrijā, kur cenas ir neizdevīgas un zemākas nekā Eiropā. Bet mums bija nepieciešams nodrošināt jebkādu naudas plūsmu. Ja mums būtu 35 miljonu kredītlīnija, mēs pirktu lūžņus tad, kad izdevīgāk, nevis tad, kad ir nauda, un pārdotu, kad izdevīgāk, nevis tikai, lai dabūtu naudu, taču tādas kredītlīnijas mums nebija. Viss šis problēmu komplekss radīju mums milzīgus sarežģījumus," teicis uzņēmējs.
LM akcionārs uzsvēris, ka papildu slogs esot elektroenerģijas "zaļā komponente". "Mēs nekad neesam teikuši, ka OIK ir visu mūsu problēmu sakne, bet tas ir milzīgs apgrūtinājums. 2012.gadā mēs OIK dēļ samaksājām 5,8 miljonus latu, bet 2013.gadā mums ir jāmaksā jau 10 miljoni latu," sūkstījies Zaharjins, "citās Eiropas valstīs mūsu konkurentiem ir pilnīgi citi tarifi. Lielbritānijā šis OIK maksājums ir piecas reizes mazāks nekā mums. Tas, kas mums ir jāmaksā no 1.aprīļa, ir vispār nesalīdzināmi ar to, ko par "zaļo komponenti" maksā valstīs, kas ir mūsu tiešie konkurenti. Visi šie apgrūtinājumi kopā ar metāla tirgus sabrukumu pasaulē radīja situāciju, kuru mēs neizturējām. Tāpēc mēs vērsāmies pie valdības pēc palīdzības."