Eiropas Parlaments: jāpāriet no taupības uz rūpniecības attīstību

foto: www.eavi.eu
foto: eavi.eu

Lielākās Eiropas Parlamenta grupas – Eiropas Tautas partiju (kristīgo demokrātu) – pārstāvju sanāksmē, kas notika no 16. līdz 17. maijam Drēzdenē (Vācija), tika aktīvi diskutēts, kā Eiropas Savienībai pāriet no krīzes diktētās taupības stratēģijas uz izaugsmes un rūpniecības attīstības stratēģiju.

Eiropas populisti, kā var dēvēt Tautas partiju pārstāvjus (Latviju šajā grupā pārstāv Vienotības Eiropas Parlamenta deputāti), ir to piedāvājumu meklējumos Eiropas sabiedrībai, kas varētu nodrošināt šai grupai atkārtotu ievēlēšanu vislielākajā skaitā Eiropas Savienībā.

Eiropas Tautas partiju grupas parlamentārieši skaidri apzinās, ka, piedāvājot taupīšanas un griešanas pasākumus, nevar iegūt iedzīvotāju simpātijas nevienā ES dalībvalstī un tas var nest balsu zaudējumus EP vēlēšanās nākamgad. Tiesa, Eiropas Tautas partiju grupas deputātu bažas pagaidām vēl tikai teorētiskas – kā sanāksmē atzina bijušais Francijas premjerministrs Fransuā Fijons, piemēram, nule Francijā pie varas nonākušie sociālisti ar prezidentu Fransuā Olandu priekšgalā neko citu kā vien ienākumu pārdales plānu nav varējuši piedāvāt. Šādi risinājumi ETP grupas sanāksmē netika atzīti par labiem – jo var jau dalīt esošo, bet kopējo ienākumu vairošanu tas neveicina. Bijušais Francijas premjers kopumā pauda skepsi un nožēlu, ka līdz ar sociālistu uzvaru neizdodas izveidot ES vadošo valstu – Vācijas un Francijas – sadarbību augstākajā līmenī, kā to bija izdevies savulaik Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un bijušajam prezidentam Nikolā Sarkozī. Tas mazina arī eirozonas krīzes regulācijas efektivitāti, tāpēc bijušais Francijas premjers atļāvās izteikt prognozi, ka nevajadzētu iedomāties, ka visas eirozonas vētras jau ir aiz muguras.

Eiropas Parlamenta deputāti jaunas izaugsmes un Eiropas rūpniecības attīstības stratēģiju izstrādei ne velti par sapulces vietu bija izvēlējušies Drēzdeni. Šī pilsēta kā Saksijas pavalsts centrs demonstrē atjaunotnes iespējas arī pēc pilnīgas sagrāves. Bijusī sociālistiskās Vācijas panīkusī nomale, kur vēl nesen bija 25% bezdarbs, tagad, kā to uzsvēra Saksijas pavalsts Ministru prezidents Staņislavs Tillihs, ir samazinājusi vidējo bezdarba līmeni līdz 10%. Saksija tiek dēvēta arī par Vācijas ekonomisko brīnumu – tā salīdzinoši īsā laika posmā spējusi atjaunot un izveidot uz inovācijām balstītas ražotnes, kas nodrošina gan darba vietas, gan nodokļu ienākumus Saksijas pavalsts budžetam. Šeit atrodas lielākās pusvadītāju (kas tiek izmantoti automobiļu elektronikā, mobilajās komunikācijās, datu pārraidē utt.) ražotnes Eiropā, kā arī atrodas nozīmīgas automilža Volkswagen ekskluzīvāko modeļu rūpnīcas. Saksijas premjers S. Tillihs norādīja, ka ar taupību, protams, rūpniecības attīstību panākt nav iespējams. Taču to ir iespējams panākt, pareizi nosakot attīstības prioritātes. Piemēram, Saksija skaidri apzinājās savas prioritātes tehnoloģiju attīstības un ar tām saistīto ražošanu jomā un atbilstoši investēja izglītībā, lai nodrošinātu darbaspēku savām ražotnēm. Vēl joprojām Saksija 1/3 budžeta iegulda izglītībā – šeit būtu ko pamācīties Latvijas valstij. Taču, Neatkarīgās lūgts precizēt, vai, viņaprāt, taupības politika Eiropā kopumā būtu jāpārskata, S. Tillihs norādīja, ka tomēr ne – principam «cik ieņem, tik izdod» joprojām jāstrādā – Saksijas pavalsts pat ar vietējā likuma spēku nostiprinājusi noteikumu, ka tā nedrīkst uzkrāt parādus.

ETP grupas sanāksmē pieaicinātais Eiropas komisārs enerģētikas jomā Ginters Otingers uzsvēra, ka šodien Eiropas lēmējvaras viens no galvenajiem uzdevumiem ir runāt un veidot Eiropas reindustrializāciju. Pievēršanās tikai finanšu sektoram ir bijusi kļūda, un, pasludinot taupību kā vienīgo krīzes pārvarēšanas modeli, Eiropa nevar atjaunot savu vadošo lomu rūpniecībā. Tā diemžēl ir zaudēta iepretim citām pasaules valstīm visās rūpniecības jomās, izņemot ķīmisko rūpniecību. Otingers uzsvēra, ka kavējošs faktors rūpniecības attīstībai ir enerģijas cenas: «samaksājama enerģija ir pats svarīgākais izaugsmei Eiropā». Vācijā šī «samaksājamās enerģijas» problēma ir divkārt aktuāla, jo Vācijas parlamenta apstiprinātā atteikšanās no atomenerģijas nozīmē ievērojamu enerģijas cenu kāpumu, turklāt situācijā, kad Vācijā jau tagad enerģijas izmaksas veido teju 50% no ražošanas izmaksām. Arī Latvijai diemžēl ir bēdīgi piemēri šajā jomā – viens no Liepājas metalurga nogrimšanas iemesliem ir tieši elektroenerģijas komponentes īpatsvars ražošanas izmaksās.

Eiropas rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs, EK viceprezidents Antonio Tadžāni savukārt uzsvēra, ka Eiropas izeju no krīzes nodrošinās atbalsts rūpniecībai – pirmām kārtām mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kas ir 90% no visiem ES uzņēmējiem. Esot jānodrošina pieeja kredītiem un jādomā par enerģijas cenām, atzina arī komisārs A. Tadžāni, gan nepasakot, kurš tad to visu darīs.


Написать комментарий