Latvijas pusaudžu pašnāvību statistika ir biedējoša – esam sestajā vietā Eiropas Savienībā. Latvijā 15 līdz 19 gadu veciem jauniešiem, un zēniem biežāk nekā meitenēm, tieši suicīds ir biežākais nāves cēlonis.
Tikai pēc tam nāves statistikā seko noslīkšana un transporta negadījumi. Diemžēl ātrās palīdzības mediķi novērojuši, ka, jo vecāki bērni, jo vairāk pašnāvību mēģinājumu.
Nesen ar datiem par pusaudžu pašnāvībām konferencē Pusaudžu veselība Latvijā iepazīstināja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Ik gadu no 2000. līdz 2012. gadam Latvijā pašnāvībās dzīvību zaudējuši vidēji 15 jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Daudz mazāk šādā veidā mirušo ir jaunāku bērnu vidū. Bet ir.
Suicīda mēģinājumu ir vairāk
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka ik dienu pasaulē pašnāvībā dzīvi beidz aptuveni 3000 cilvēku, bet 20 reižu vairāk cilvēku mēģina izdarīt pašnāvību. Pusaudžu un jauniešu vidū šī statistika ir līdzīga.
Piemēram, 2011. gadā Latvijā pašnāvību centās izdarīt viens astoņus gadus vecs zēns, četras 12 gadu vecas meitenes, divi zēni un sešas meitenes 13 gadu vecumā, divi zēni un sešas meitenes 14 gadu vecumā, četri zēni un desmit meiteņu 15 gadu vecumā un septiņi zēni un 16 meiteņu 16 gadu vecumā. Pusaudži aptaujā atzinušies, ka ceturtā daļa 15 līdz 16 gadu vecu pusaudžu ir domājuši par pašnāvību, nākamo soli spēruši mazliet vairāk nekā 14 procentu, jau plānojot, kā aizies no dzīves, bet mēģinājuši izdarīt pašnāvību – 8,7 procenti jauniešu. Pēc pašnāvības veikšanas medicīniska palīdzība bijusi nepieciešama 1,7 procentiem pusaudžu.
Pieaugušo antirekords
Psiholoģe Inese Ruka norāda, ka pusaudži dzīvo tajā pašā informatīvajā telpā, kādā pieaugušie. Ja Latvija pieaugušo iedzīvotāju pašnāvību skaita ziņā ir vienā no augstākajām vietām Eiropā (un mēs esam pirmajā piecniekā), tad arī pusaudži rīkojas tāpat. Pēdējos 20 gadus Latvija nemainīgi ir to valstu vidū, kur pašnāvības ik gadu izdara visvairāk cilvēku, un tādējādi valsts zaudē vairāk cilvēku nekā ceļu satiksmes negadījumos. 2012. gadā Latvijā sev dzīvību atņēma 443 cilvēki, no kuriem deviņi bija bērni – astoņi vecumā no 15 līdz 19 gadiem, bet viens – vecuma grupā no 10 līdz 14 gadiem.
I. Ruka uzskata, ka pašnāvību prevencijai jeb novēršanai tiek darīts maz, lai šo statistiku būtiski mainītu. Paradoksāli, bet Latvija ir viena no valstīm, kur 17. maijā atzīmē Starptautisko uzticības tālruņu dienu. Iespējams, ja uzticības tālruņu nebūtu, tad pieaugušo un bērnu pašnāvību statistika būtu vēl dramatiskāka, jo uz bērnu un pusaudžu tālruni gadā piezvana tūkstošiem bērnu, pērn bijuši 10 000 zvanu.