Latvijā ir augstākie perinatālās mirstības rādītāji Baltijas valstīs, un, lai gan pagājušajā gadā šis rādītājs ir nedaudz uzlabojies, tas tomēr saglabājas viens no augstākajiem Eiropā.
Gada laikā, kopš sākts projekts Izglābsim 100 bērnus, īstenotas nozīmīgas pārmaiņas, taču dzemdniecības un neonatoloģijas speciālisti norāda, ka Latvijai vēl ir daudz darāmā, lai būtiski samazinātu zīdaiņu mirstību. Viens no uzdevumiem būtu sabiedrības, īpaši topošo vecāku, atbildības veicināšana par mazo dzīvību, lai tā piedzimtu un piedzimtu vesela.
Trešdaļa neiet pie ārsta
Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga norāda, ka 2012. gadā perinatālās mirstības rādītāji Latvijā samazinājušies līdz 8,8 gadījumiem uz 1000 dzimušajiem, salīdzinot ar
9,3 gadījumiem 2011. gadā. Tas ir pozitīvs rādītājs, tomēr 2010. gadā šis rādītājs bija zemāks – 8,4. Ik gadu Latvijā savu septīto dzīves dienu nesagaida 50 mazuļu. Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs (2011. gadā) bija ap 5,8 un 6,9. Arī vidēji Eiropas Savienībā šis rādītājs ir daudz zemāks – 2010. gadā tas bija 5,61. Tiesa, Latvijā no ES valstīm nav vissliktākā situācija, jo, piemēram, Bulgārijā un Rumānijā rādītāji ir vēl skumjāki – attiecīgi
16,68 un 11,02. Viszemākā zīdaiņu mirstība Eiropā ir Zviedrijā, Francijā, Spānijā, Somijā, Vācijā un Itālijā – šajās valstīs zīdaiņu mirstība nepārsniedz četri. No pasaules valstīm vislabākie rādītāji ir Japānā – 2,78.
Pētījumā, kas projektā Izglābsim 100 bērnus tika īstenots pirms gada, tika secināts, ka perinatālās mirstības (no 22. grūtniecības nedēļas līdz sestajai pēcdzemdību dienai) rādītāji būtiski atšķiras Rīgā un citos reģionos. Profesors Aivars Lejnieks norāda: Rīgā šis rādītājs ir zem vidējā valstī, proti, 6,33, bet Zemgalē, Latgalē un īpaši Kurzemē tas ir augstāks par vidējo (8,49, 9,07 un 10,93). Vidzemē rādītājs arī ir zem vidējā – 7,75. Veicot aprēķinus, diemžēl secināts, ka iespējas nomirt bērnam no Kurzemes ir 1,48 reizes augstākas nekā bērnam no pārējās Latvijas. Speciālisti uzsver: svarīgi, vai un cik savlaicīgi sieviete stājas pirmsdzemdību uzraudzībā pie ārsta, un arī pētījums parāda, ka gadījumos, kad mazulis ir gājis bojā, procentuāli vairāk sieviešu stājušās uzskaitē vēlāk. Tāpat daudz vairāk sieviešu, kuras vispār nav bijušas uzraudzībā pie ārsta, ir Latgalē – turpat 30 procentu no visām grūtniecēm un Vidzemē – 21 procents.
Pārbauda agrāk
Dace Rezeberga stāsta, ka, projekta ietvaros apzinot Latvijas situāciju, veselības ministrei tika iesniegti kopumā 12 ieteikumi perinatālās mirstības samazināšanai, no kuriem lielākā daļa šobrīd tiek ieviesti likumos vai jau realizēti praksē, piemēram, ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas veikšana pirmajā grūtniecības trimestrī, ģenētisko anomāliju skrīnings visām grūtniecēm, papildu izmeklējumi grūtnieču cukura diabēta diagnostikai un B grupas streptokoka atklāšanai. D. Rezeberga norāda, ka būtisks darbs ir veikts, uzlabojot ātrās palīdzības ekipējumu un tehnoloģijas dzemdību nodaļās par valsts piešķirto finansējumu 167 000 latu apmērā. Projekts Izglābsim 100 bērnus veiksmīgi sakrita ar Mātes un bērna veselības gadu, kas tika īstenots pērn, taču vēl daudzas lietas jāturpina arī turpmākajos gados. «Problēma ir daudzšķautņaina,» saka
D. Rezeberga, ar to domājot gan sociālos apstākļus, kādos dzīvo cilvēki Latvijā, gan sabiedrības izglītības līmeni (projekta laikā uzņemtais video, kur sievietes atbild uz jautājumiem, ko var un ko nevar grūtniecības laikā, apliecina, ka lielākoties zināšanas ir ļoti virspusējas). «Jādomā, kā mēs informāciju varam nogādāt sabiedrībai, kā cilvēkiem kļūt atbildīgākiem un vēl pirms bērna ieņemšanas iet pie ārsta?» spriež D. Rezeberga.