Islandes iestāšanās procesam Eiropas Savienībā (ES) pienācis gals, pavēstījis valsts eiroskeptiski noskaņotās Neatkarības partijas vadītājs Bjarni Benediktsons, kuram patlaban uzdota valdības izveidošana pēc vēlēšanām 27. aprīlī.
B. Benediktsona partija Islanes Altinga vēlēšanās ieguva 26,5% vēlētāju atbalstu, kas tai nodrošina 19 vietas parlamentā. Lielu atbalstu saņēmusi arī pret Islandes iestāšanos ES noskaņotā Progresīvā partija (19 vietas), bet valdošā Sociāldemokrātu partija ieguvusi deviņas vietas. B. Benediktsons uzsācis sarunas par jaunas valdības veidošanu ar Progresīvo partiju.
Islande par savu nodomu pievienoties ES pavēstīja 2009. gada jūlijā un kopš 2010. gada aizvada iestāšanās sarunas. Islandes iedzīvotāju vidū atbalsts ES samazinājies un to nevēlas aptuveni divas trešdaļas. Valsts iedzīvotāji pauž savu satraukumu par to, ka ES varētu ierobežot zvejniecības sektoru, kas ir viens no svarīgākajiem Islandes ienākumu avotiem. ES zivsaimniecības politika, kā uzskata Islandes iedzīvotāji, tādējādi varētu sagraut valsts ekonomiku.
Gada sākumā Islandes prezidents Olafurs Ragnars kritizēja ES zivsaimniecības politiku, nosaucot to par kolosālu izgāšanos un norādot, ka zvejniecības ilgstspēja Eiropā ir jauna problēma. Iespējamu apdraudējumu tradicionālajiem ienākumu avotiem abas eiroskeptiskās Islandes partijas, arī izmantoja savās priekšvēlēšanu cīņās.
Islandes Neatkarības partija valdībā strādāja laika posmā no 1980. līdz 2009. gadam. Tomēr pēc tam, kad Islande pieredzēja ekonomisko krīzi, Neatkarības partija parlamentā neiekļuva. Sociāldemokrāti tikmēr cīnījās ar krīzi – lūdza starptautisko aizdevumu un plānoja iestāties Eiropas Savienībā.
Kopš tā laika Islande sarunās ar Eiropas Savienību noslēgusi jau 33 sarunu sadaļas. Sociāldemokrāti norāda, ka iestāšanās savienībā Islandei nodrošinās ilgtermiņa drošību.
Šobrīd Islande bauda ciešas attiecības ar ES. Valsts ir Šengenas zonas, Eiropas ekonomiskās zonas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts.