Patlaban Latvijā izdodas pilnībā piedzīt tikai 40% no piemērotajiem naudas sodiem, un tajos nenomaksātās summas jau mērāmas miljonos latu, analizējot statistikas datus konstatējusi Tieslietu ministrija.
Piemēram, 2010. gadā nenomaksāto naudas sodu kopējā summa sasniegusi 66, 5 miljonus latu. Ar katru gadu kopējā nenomaksāto naudas sodu summa pieaug.
Šo tendenci skaidro ar to, ka praksē bieži vien nav iespējams vērst piedziņu nedz uz personai piederošiem finanšu līdzekļiem, jo tādi oficiāli netiek uzrādīti, nedz arī uz pārkāpēja personisko mantu, jo pārkāpējam oficiāli nekas vērtīgs un likvīds nepieder.
Tādēļ Tieslietu ministrija ierosina grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tajā nosakot, ka amatpersonas, kuras pieņem lēmumu par administratīvā soda piemērošanu, var ar sodīto vienoties par to, ka viņam noteiktais naudas sods tiks samazināts par 50%. Šādos gadījumos noteiktais naudas sods sodītajam būs jāsamaksā desmit dienu laikā no vienošanās noslēgšanas brīža.Vienošanās gan nebūs iespējama gadījumos, kad lietā ir atbildību pastiprinoši apstākļi vai administratīvā pārkāpuma lietā ir cietušais. Tāpat vienošanās netiks slēgtas gadījumos, kad uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdi ir pagājis mazāk kā gads no iepriekšējās vienošanās noslēgšanas brīža vai par izdarīto administratīvo pārkāpumu obligāti piemērojams administratīvais arests.
Vienošanos nevarēs piemērot arī gadījumos, kad pārkāpējs ir nepilngadīgs un viņu nepārstāv tā likumiskais aizbildnis.
Ja vienošanās protokolā norādītais naudas sods netiks samaksāts paredzētajā termiņā, tas ir, desmit dienu laikā, lēmumi par administratīvā soda piemērošanu tiks nodoti piespiedu izpildei, paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi, kurus ceturtdien plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē.