Prezidents neuzklausa SC un izsludina likumu par dubultpilsonību

foto: baltic-ireland.ie
foto: baltic-ireland.ie

Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinājis maija sākumā Saeimas pieņemtos grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz ieviest dubultpilsonību atsevišķās ārvalstīs dzīvojošiem latviešu izcelsmes cilvēkiem, kā arī atvieglot pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem.

Grozījumi, ko Saeima pieņēma 9.maijā, stāsies spēkā 1.oktobrī, liecina publikācija oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".


Iepriekš pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt likuma grozījumus vērsās politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" (SC) 11.Saeimas frakcijas deputāti.

Viņi norādīja, ka apjomīgie grozījumi Pilsonības likumā nedod tiesības iegūt dubultpilsonību visiem Latvijas pilsoņiem, tāpēc šīs izmaiņas būtu jāpārskata otrreizējā caurlūkošanā.

Pēc SC deputātu domām, sarakstā, ar kurām Latvijai ieviešama dubultpilsonība, vajadzētu būt arī Krievijai un citām NVS valstīm, un Izraēlai.

"To valstu sarakstā, kuru pilsonība var pastāvēt kopā ar Latvijas pilsonību, iekļautas tikai ES dalībvalstis, Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, NATO, kā arī Austrālija, Jaunzēlande un Brazīlija un valstis, ar kurām Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonību. Sarakstā nav iekļauta Krievijas Federācija un citas NVS valstis, kā arī Izraēla," vēstulē Valsts prezidentam norādīja SC.

SC deputāti pauda pārliecību, ka Latvijas valsts, sadalot pasaules valstis "pareizajās" un "nepareizajās", sašķiro un diskriminē savus pilsoņus. Šāda selektīva pieeja nevedot uz likumprojektam izvirzīto mērķi - nodrošināt Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanu.

Jau vēstīts, ka Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību.

Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Trešajā lasījumā likumprojektā papildināts to valstu loks, ar kurām tiek pieļauta dubultpilsonība, tām pievienojot arī Austrāliju, Brazīliju un Jaunzēlandi.

Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tie cilvēki, kuri ieguvuši iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.

Par dubultpilsonības ieviešanu nobalsoja 54 deputāti no "Vienotības", Reformu partijas, Nacionālās apvienības, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijām un neatkarīgie deputāti, bet pret - 27 tautas kalpi no "Saskaņas Centra" frakcijas.


Написать комментарий