Straujāka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma un minimālās mēnešalgas celšana nedrīkst kalpot par aizbildinājumu, lai atteiktos no solītās IIN likmes samazināšanas, otrdien, komentējot finanšu ministra Andra Vilka (V) pieļauto iespēju nākamgad tomēr nesamazināt IIN likmi par diviem procentpunktiem, portālam "Delfi" sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP).
"Tas ir tikai Vilka personiskais viedoklis, kas liek apšaubīt valdības nodomu nopietnību," uzsver Pavļuts, atgādinot, ka darba grupa, kas pērn izstrādāja priekšlikumus darba spēka nodokļu samazināšanai, bija rosinājusi ne tikai IIN samazināšanu, bet arīdzan nodokļa atvieglojumu palielināšanu.
Pēc ekonomikas ministra teiktā, abus šos pasākumus, kas vērsti uz darbaspēka nodokļu samazināšanu, būtu iespējams realizēt, ja vien Vilka vadītā Finanšu ministrija pērn nebūtu nākusi klajā ar ideju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu no 22% līdz 21%.
"Tas acumirklī mums sašaurināja fiskālo telpu par 41 miljonu latu," atgādina Pavļuts, vēl piebilstot, ka PVN samazināšana bijusi pretrunā ar solījumiem veikt nodokļu sloga pārdali no darbaspēka nodokļiem uz patēriņa nodokļiem.
Turklāt šādu nodokļu sloga pārdali paredz arī 2011. gada rudenī parakstītā valdības deklarācija, uzsver ekonomikas ministrs.
Dusmīgs ir arī Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters, kurš uzsver, ka IIN pakāpeniska samazināšana ir izšķirošs solis pretī ekonomikas izaugsmei, jaunu darbavietu radīšanai un algu kāpumam valstī. Turpretī atsakoties samazināt IIN, valsts ekonomika var zaudēt konkurētspēju un ieslīgt stagnācijā.
"Priekšvēlēšanu noskaņās notiek kārtējais mēģinājums, manipulējot ar sabiedrības viedokli, virzīt populistiskus īstermiņa sociālo problēmu risinājumus – uz strādājošo nodokļu rēķina tiek solīts celt neapliekamo minimumu, tādējādi it kā risinot bezdarba un nabadzības problēmas," apgalvo Demiters. Pēc viņa domām, nav pieņemami, ka tas notiek, pretnostatot dažādas sabiedrības grupas – strādājošos un sociāli mazāk aizsargātos, to vidū, pensionārus.
Reformu partija jau paudusi savu atbalstu pensiju indeksācijai, pedagogu un policistu algu palielināšanai un citiem atbildīgiem finanšu pasākumiem sabiedrības labklājības celšanai, kurus iespējams īstenot, vienlaicīgi turpinot samazināt IIN. Taču RP stingri iestājas pret tuvredzīgiem īstermiņa risinājumiem uz darbaspēka nodokļu sloga rēķina, uzsver RP pārstāvis.
"Labvēlīga, paredzama un uz ekonomikas attīstību vērsta darbaspēka nodokļu politika veicinās arī iedzīvotāju uzticību valstij - cilvēki izvēlēsies godīgi maksāt nodokļus, nevis saņemt algu aploksnē, lai šādi palielinātu savus ienākumus. Tas ir svarīgs solis ēnu ekonomikas apkarošanā", ir pārliecināts Demiters.
Koalīcija ir nostiprinājusi likumā savu apņemšanos pakāpeniski atvieglot darbaspēka nodokļu slogu, lai 2015.gadā IIN samazinātu līdz 20%. Partneru mēģinājumi atkāpties no solītā liek apšaubīt juridiskās un ekonomiskās prioritātes šajā koalīcijā, norāda RP politiķis.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidents Aigars Rostovskis visu Tautsaimniecības padomes locekļu vārdā pauž dziļu neizpratni par atsevišķu valdības ministru publiski pausto viedokli, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšana var arī netikt īstenota atbilstoši "Nodokļu politikas stratēģijā 2011-2014.gadam" ietvertajam un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nostiprinātajam grafikam.
"Lai kliedētu bažas un saņemtu apstiprinājumu, ka 2014.gada valsts budžeta sagatavošanas gaitā tiks ievēroti valdības solījumi uzņēmējiem samazināt IIN atbilstoši iepriekš nospraustajam grafikam, līdz 7.jūnijam esmu iniciējis TSP pārstāvju tikšanos ar Ministru prezidentu," norāda Rostovskis.
Finanšu ministrs Vilks intervijā "Delfi" atzinis, ka, ņemot vērā nepieciešamību samazināt ienākumu nevienlīdzību un nodomu būtiski palielināt IIN atvieglojumus nelielo algu saņēmējiem, valdībai būs jālemj par atteikšanos no IIN likumā jau nostiprinātā nodokļa samazināšanas grafika. Viņa ieskatā, pretēji iepriekš solītajam, nākamgad un 2015. gadā IIN likmi varētu samazināt par vienu, nevis diviem procentpunktiem.