Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība lūgusi Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim ierosināt disciplinārlietu par aizliegumu Vidzemes reģiona pārvaldes Gulbenes un Cēsu iecirkņu policistiem apmeklēt sporta zāli savas fiziskās formas uzlabošanai, portālu “Delfi” informēja Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Armands Augustāns.
Viņš sacīja, ka arodbiedrība šādu lūgumu Ķuzim nosūtījusi pagājušajā nedēļā - vēl pirms valdība šonedēļ apstiprinājusi noteikumus par fiziskās sagatavotības prasībām iekšlietu sistēmā strādājošajiem. Arī iepriekš valdības noteikumi paredzējuši, ka policists par valsts līdzekļiem vienu stundu nedēļā drīkst trenēties savas fiziskās sagatavotības stiprināšanai, taču abos iepriekšminētajos iecirkņos policistiem to darīt aizliegts.
Augustāns gan pieļāva, ka aizliegums nav abu iecirkņu priekšnieku, bet gan pārvaldes vadītāja Imanta Mitrošenko vaina. Visus apstākļus lūgts izvērtēt Ķuzim. Pagaidām vēl atbilde neesot saņemta.
Arodbiedrības šefs sacīja, ka tieši no konkrēta priekšnieka ir atkarīgs, vai policistiem tiek dotas iespējas trenēties - apmeklēt sporta zāli un baseinu. Tā, piemēram, Siguldas iecirkņa priekšnieks pat sarunājis sava iecirkņa policistiem, ka viņi bez maksas varēs trenēties Inčukalna sporta kompleksā.
Augustāns gan atzina, ka stunda nedēļā, ko veltīt treniņiem, ir pārāk mazs laiks, taču piebilda, ka ne vienmēr "liels vēders", kas šķietami varētu liecināt par nepietiekamu fizisko sagatavotību, ir šķērslis operatīvi aizturēt noziedznieku - gluži otrādi, reizēm pat "ar lielu vēderu noziedznieku var noturēt" labāk, nekā to var paveikt kalsnas miesas būves policists. Augustāns arī norādīja uz būtisko pieredzes lomu, sakot, ka vairāk pieredzējis policists biežāk varētu atrast iespēju, kā noziedznieku noķert ātrāk, nekā dzenoties viņam pakaļ.
Viņš atgādināja, ka fizisko normatīvu prasību neizpilde policistam draud pat ar atvaļināšanu no dienesta, tāpēc arodbiedrībai bieži nākoties saņemt zvanus no policistiem, kuri arī interesējoties, ko darīt, jo, nesaņemot vadības atbalstu, bieži viņi nevar atrast vietu un laiku, kur trenēties.
Augustāns atzinīgi novērtēja noteikumos paredzēto, ka darbiniekiem prasības tiek noteiktas pēc viņu vecuma. Tāpat viņš atzina, ka policistam, kurš uz ielas dzenas pakaļ noziedzniekam, fiziskās sagatavotības līmenim jābūt labākam nekā administratīvā darba veicējam.
Uz atbilstošu treniņu laukumu un vietu trūkumu portālam "Delfi" norādīja arī Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības valdes loceklis Romāns Valters, sakot, ka fiziskās formas saglabāšanai un uzlabošanai vismaz Rīgas policistiem iespējas nav lielas - īpašumu treniņu vietu, kur to būtu iespējams darīt bez maksas, praktiski nav.
Policistiem gan īsti nesot iespēju pašiem maksāt par sporta klubu apmeklējumu, lai sevi uzturētu fiziskajā formā. Izņēmums esot tuvcīņas apmācības, jo tās tiekot nodrošinātas, taču citi treniņu veidi esot jāmeklē pašiem.
Valters, kurš par valdības noteikumu pieņemšanu uzzināja no portāla "Delfi", sacīja, ka nav paspējis ar tiem iepazīties, taču sacīja, ka iepriekš arodbiedrība sniegusi savu viedokli policijas vadībai vēl par noteikumu projektu.
Tai nav bijis nekas iebilstams pret dalījumu vecuma grupās, taču noteikumu projektā ietvertais ierosinājums noteikt atšķirīgas prasības sievietēm un vīriešiem, viņaprāt, neesot samērīgs, jo arī policistei sievietei, kura uz ielas dzenas pakaļ noziedzniekam, jābūt labi fiziski sagatavotai.