Noguldītāji Kipru turpinājuši pamest arī aprīlī, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) aplēses. Saskaņā ar tām – aprīlī Kipras bankās privāto depozītu apmērs samazinājies par 7,3% un veidoja 41 miljardu eiro.
Depozītu apjoms Kiprā par 4% bija samazinājies jau martā, vēsta Euobserver. Noguldītāji valsti pametuši reaģējot uz starptautisko palīdzības programmu, kuras ietvaros depozītiem Kiprā, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro, piemērota nodeva. ECB aplēstie skaitļi sevī neiekļauj summas, par kurām tika samazināti lielie noguldījumi, kad tiem piemēroja nodevu.
Aprīlī noguldījumu aizplūšana tikusi novērota arī citās eirozonas parādu krīzes pārņemtajās valstīs. Grieķijā noguldījumu apjoms samazinājās par 1,6% jeb 2,8 miljoniem eiro un mēneša beigās veidoja 164,1 miljardu eiro. Spānijā kritums bijis 1,5% apmērā, Portugālē 0,5%, Itālijā 0,3% un Īrijā 0,5% apmērā.
Neskatoties uz Kipras krīzes laikā izskanējušiem apgalvojumiem, ka līdzīgs liktenis sagaida Maltu un Luksemburgu – valstis, kurām ir liels finanšu sektors, noguldījumu apjoms abās nav strauji samazinājies. Maltā noguldījumu apjoms samazinājās par 0,3%, bet Luksemburgā – par 0,6%.
Noguldījumu apjoma samazināšanās atstāj ietekmi uz kreditēšanu. ECB aprēķinājusi, ka aprīlī par 17 miljardiem eiro samazinājās uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apjoms eirozonā, vēsta Wall Street Journal. Tikmēr aizdevumi mājsaimniecībām aprīlī pieauguši par vienu miljardu eiro, kas bijis lēnākais kāpums šā gada laikā.
Kopumā ECB secinājusi, ka finanšu sektora stāvoklis pēdējo divu gadu laikā bijis vislabākais. Tomēr ECB brīdina, ka joprojām saglabājušies vairāki riski, kas apdraud situācijas stabilizēšanos. Viens no lielākajiem draudiem ir saistīts ar to, ka sliktais ekonomiskais stāvoklis turpinās radīt bankām zaudējumus, tādējādi samazinot to darba ienesīgumu un pēdējos gados izveidotos kapitāla spilvenus.
ECB aicinājusi bankas nodrošināties ar atbilstošiem pasākumiem pret ienākumus nenesošiem aktīviem, kā arī pret citiem paredzamiem izdevumiem, kā, piemēram, tiesvedības izmaksām.
Db.lv jau vēstīja, ka savukārt Krievijas iedzīvotāji, kas tiek uzskatīti par lielākajiem ieguldītājiem Kiprā, no šīs valsts «izņēmuši» savas investīcijas 9,7 miljardu ASV dolāru.
Krievijas nauda lielākoties devusies uz Luksemburgu, kur aizvadītajā gadā par septiņiem miljardiem ASV dolāru pieaugušas krievu bagātnieku investīcijas. Iecienītas Krievijas investoru vidū bijušas Īrija un Nīderlande, kur kaimiņvalsts investīcijas pieaugušas attiecīgi par 4,6 miljardiem un 2,8 miljardiem ASV dolāru.