Vienpadsmitās Saeimas deputāts, apvienības Saskaņas centrs frakcijas priekšsēdētājs Jānis URBANOVIČS intervijā Neatkarīgajai vērtē nupat notikušās pašvaldību vēlēšanas un to dalībniekus.
– Vai Saskaņas centrs dabūja, ko gribēja?
– Saskaņas centram vēlēšanu iznākums ir vairāk nekā apmierinošs. Bija lietas un vietas, kur iznākums bija negaidīti labs, bija lietas un vietas, kur realitāte varēja būt labāka. Pamatīgu analīzi mēs vēl neesam veikuši.
– Kur tad SC ir kaut kas negaidīti labs?
– Latvijā. Mums ir gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi labākas pozīcijas Liepājā, Jelgavā, Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Rēzeknē… Mēs startējām piecdesmit novados un pilsētās. Un nav gandrīz neviena starta, kas būtu pavisam bēdīgs.
– Man liekas, ka Rīgā Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai! dabūja savu. Negaidīts panākums būtu divas trešdaļas domes plus viens. Varbūt SC/GKR! dabūja domē labāku kompāniju?
– Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai! startēja ar vienu listi. Nevis divām kā pagājušajā reizē. Tas ir pirmais gadījums neatkarīgās Latvijas laikā, kad viena liste, viens saraksts Rīgā iegūst krietni pāri par 50%. Tā, protams, ir veiksme. Rīdzinieku veiksme.
– Kas Rīgā noteica šo veiksmi? Apvienības mērķtiecība vai oponentu uzvedība?
– Abi. Tikko sākām vērtēt, kas un kā. Ne tāpēc, lai sagatavotu kārtējo lielīšanās relīzi, bet, lai saprastu, kas mums labāk padodas. Analizēsim arī mūsu oponentu pienesumu. Es nevaru teikt, ka ienaidnieki kaldināja mūsu uzvaru. Jo ieguldīts liels darbs. Četri gadi nostrādāti nemainīgā koalīcijā. Sazobe koalīcijā ir laba. Nils Ušakovs četros gados pierādīja, ka ir reāli zinošākais mērs starp visiem, kas varētu apstrīdēt viņa amatu. Vienlaikus – tas ir izaicinājums nākamajiem četriem gadiem. Tagad viņam jārealizē tās cerības, kuras neizdevās attaisnot iepriekšējos četros gados.
Tomēr es nevaru noliegt, ka arī oponenti veicināja SC/GKR! uzvaru. Es to īsti nesaprotu. Tas ir fenomens. Protams, oponentu uzvedību noteica ne jau mīlestība uz Saskaņas centru. Viņu uzvedība pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā bija viņu pašu iekšējo pretrunu ekspozīcija.
– Es to neteiktu par Nacionālo apvienību un Baibu Broku.
– Viņai bija izdevīga pozīcija. Bokseres Antāne un Ēlerte, šīs divas dāmas ļāva viņai tā pozicionēties. Visus Nacionālās apvienības lozungus izkliedza Ēlerte. Savukārt Baiba Broka varēja runāt par saimnieciskām lietām mierīgā tonī. Visi tāpat zināja, ka viņa ir nacionāla. Bet vēl viņai, izrādās, ir ekonomiskā domāšana, vēl, izrādās, viņa ir tīri smuka kundze… Un tā tālāk. Ēlerte palīdzēja Brokai.
– Kāda jums šķiet Reformu partijas turpmākā politiskā biogrāfija?
– Viņiem tādas nebija arī pirms vēlēšanām. Jauni un skaisti, bet ne tikai jauni un skaisti sagāja kopā zem viena zibšņa. Zibsnis izgaisa, un viņi palika stāvam. Kas tagad Zatlera brigādē modē? Vieni stāsta par simpātiskajiem parādniekiem un dzintariem, otri tā kā ar aizdomām skatās uz Vienotību. Var palikt uz vietas, var aizskriet… Bet kā vilcējiem, kuri teiks: «Mēs zinām, kā glābt valsti», viņiem neticēs, lai kur tie arī aizskrietu. Tā ka – perspektīvu tur nav. Būtībā – nelaimīgi cilvēki.
– Vai piekrītat viedoklim, ka Vienotība un Reformu partija uztvēra startu Rīgā nenopietni un tādēļ Rīgā zīmējās to «otrais ešelons»?
– Nē, tik tālu viņi nedomāja. Viņi izmantoja pašvaldību vēlēšanas, lai kārtotu savas iekšējās lietas. Īpaši Rīgā.
– Kāda jēga? Tas ir ļoti liels risks – izrādīt vēlētājiem savu apakšveļu.
– Tam viņi nepiegrieza lielu vērību. Jo koalīcijā, valdībā notiek svarīgākas lietas, svarīgākas rebes. Vienotība savākusi visus amatus un tagad mēģina aizvākt konkurentus, kas varētu gadīties, pretendējot uz daudz lielākiem amatiem. Piemēram, nākamais prezidents, nākamais eirokomisārs... Tas nāks priekšā tūlīt, 2014. gadā. Un vēl vairākas citas lietas. Tāpēc viņu iekšējā cīņa projicējās Rīgas domes vēlēšanās. Paldies viņiem par to.