Trešdien Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) akceptējušas Latvijas gatavību pievienoties Eiropas vienotajai valūtai.
ECB un EK pēc Latvijas valdības pieprasījuma sagatavoja ziņojumus par valsts gatavību pievienoties eirozonai un abos ziņojumos Latvijas dalība novērtēta atzinīgi.
ECB savu atzinumu publicējusi pulksten 13, bet pulksten 14 savu atzinumu oficiāli paredzējusi publiskot EK.
ECB ziņojumā novērtēts, ka kopumā Latvijas sniegums atbilst konverģences kritēriju vērtībām. Tomēr ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgākā termiņā radot bažas.
Bažas radot inflācijas kritērijs. ECB ziņojumā minēts, ka "raugoties tālākā nākotnē, Latvijai būs sarežģīti vidējā termiņā saglabāt zemu inflāciju. Iespējams, ka ienākumu konverģences process vidējā termiņā palielinās Latvijas un eiro zonas inflācijas starpību."
ECB ziņojumā arī norāda, ka "Latvijai jāturpina visaptveroša fiskālā konsolidācija. Svarīgi ir izmantot pēdējos gados sasniegto konkurētspējas uzlabošanos, izvairoties no darbaspēka izmaksu kāpuma atsākšanās."
Konverģences ziņojumos izvērtēta Latvijas ekonomikas rādītāju atbilstība Māstrihtas kritērijiem, kā arī valsts spēja šos kritērijus pildīt nākotnē.
Šie dokumenti dod pamatu tālākām sarunām Eiropas Savienības (ES) institūcijās par Latvijas pievienošanos eiro. Izšķirošo lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā pieņems ES valstu finanšu ministri, balstoties uz EK un ECB sagatavotajiem konverģences ziņojumiem, kā arī pēc konsultatīvas apspriešanās ar Eiropas Parlamentu (EP) un pārrunām Eiropadomē, ko veido ES dalībvalstu valdību vadītāji.
Pārrunas Eiropadomē notiks 27.jūnijā un 28.jūnijā, un paredzams, ka rezolūciju par eiro ieviešanu Latvijā EP apstiprinās plenārsesijā no 1.jūlija līdz 4.jūlijam
ES finanšu ministri gala lēmumu par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai pieņems 9.jūlijā.
Jau pirms šī konverģences ziņojuma publiskošanas medijos parādījās ziņas, ka EK trešdien, visticamāk, atbalstīs eiro ieviešanu Latvijā, vienlaikus paužot bažas par Krievijas pilsoņu noguldījumiem valsts banku sektorā. Tā vēstīja britu finanšu laikraksts "Financial Times", kura rīcībā bija nonācis EK ziņojuma uzmetums.
Finanšu ministrs Andris Vilks ( V), komentējot laikrakstā "The Financial Times" publicēto informāciju, ka Latvijai tiks aizrādīts par nepieciešamību rūpīgi uzraudzīt nerezidentu noguldījumu ietekmi uz banku sistēmas stabilitāti, otrdien atgādināja, ka atsevišķus iebildumus EK savulaik izteikusi arī citām jaunajām eirozonas valstīm – Igaunijai, Slovēnijai un Slovākijai.
Pēc finanšu ministra domām, pēdējos mēnešos uzvirmojušie brīdinājumi par pārmērīgo nerezidentu noguldījumu īpatsvaru liecina par atsevišķu Rietumeiropas finanšu centru mēģinājumiem novērst uzmanību no pašu problēmām.
Lai pievienotos eirozonai, EK un ECB vērtēja piecu Māstrihtas kritēriju izpildi: inflācijas procentu, ilgtermiņa procentu likmes, valdības budžeta deficītu, valdības kopējo parādu un valūtas kursa stabilitāti. Visus šos kritērijus Latvija izpilda.
Latvija plāno pievienoties eiro no 2014.gada 1.janvāra.