Latvijai šodien pievērsta visas Eiropas Savienības (ES) uzmanība, jo Latvija pārliecinoši izpilda kritērijus, lai pievienotos eirozonai, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks.
Ministrs norāda, ka Latvija ar saviem ekonomiskajiem rādītājiem ieņem stabilu «Māstrihtas kritēriju goda pjedestāla pirmo vietu starp visām ES dalībvalstīm», tomēr ir būtiski saglabāt pragmatisku nostāju, neļauties maldīgam populismam un noturēt stabilu fiskālo politiku.
Finanšu ministrs arī uzskata, ka pievienošanās eirozonai nodrošinās straujāku ekonomikas izaugsmi un labklājības pieaugumu Latvijā, kā arī labākus nosacījumus uzņēmējdarbībai un prognozējamāku makroekonomisko vidi.
Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā. Valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju.
Patlaban Latvija ir vienīgā ne-eirozonas dalībvalsts, kas kvalificējās dalībai eirozonā ar 2014. gada 1. janvāri, norāda Finanšu ministrija. Jau vēstīts, ka EK ziņojumā secinājusi, ka Latvija ir sasniegusi augstu ilgspējīgas ekonomiskās konverģences līmeni ar eirozonu un ierosina Padomei pieņemt lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā no 2014. gada 1. janvāra.
Nākamā apspriede par Latvijas dalību eirozonā notiks 21. jūnijā, kad notiks viedokļu apmaiņa un provizoriska ES dalībvalstu vienošanās par nostāju attiecībā uz eiro ieviešanu Latvijā. Savukārt formālo gala lēmumu 9. jūlijā pieņems ECOFIN (ES dalībvalstu finanšu ministru) Padome, kad būs notikušas visas nepieciešamās konsultācijas ar atbildīgajām institūcijām par Latvijas pievienošanos eirozonai.