Lai arī situācija ārējos eksporta tirgos nav labvēlīga, tomēr strauja Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās nav īstenojusies, jo pozitīvu artavu kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē devis aktivitātes pieaugums iekšējā tirgū, jaunākos datus par valsts tautsaimniecības izaugsmi gada pirmajā ceturksnī komentē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Saskaņā ar tiem valsts ekonomikas apjoms gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn ir palielinājies par 3,6% jeb par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā statistiķi lēsa iepriekš.
E. Rudzītis skaidro, ka gada pirmajā ceturksnī galvenais ekonomikas izaugsmes vilcējspēks bijis privātais patēriņš, kas palielinājās par 4,7% gada laikā, nodrošinot kopējo IKP pieaugumu par 3,4 procentpunktiem.
Pēc viņa domām, privāto patēriņu veicina situācijas uzlabošanās darba tirgū, palielinoties nodarbināto skaitam un pieaugot strādājošo ienākumiem un pirktspējai, kā arī patērētāju piesardzīgi optimistiskais nākotnes finansiālās situācijas vērtējums. Tāpat viņš piebilst, ka gan iedzīvotāju ienākumu kāpums un noskaņojums, gan tūrisms turpina balstīt tirdzniecību, kas no nozarēm gada pirmajā ceturksnī deva lielāko ieguldījumu IKP pieaugumā (pienesums 1,5 procentpunkti), tāpat pozitīvas tendences redzamas būvniecībā un nekustamo īpašumu nozarē.
Tikmēr negatīvas tendences gada pirmajā ceturksnī uzrādīja apstrādes rūpniecība, un, ņemot vērā Liepājas metalurga problēmas, kā arī vājo pieprasījumu pasaules tirgos, pozitīvas ziņas par rūpniecības izaugsmi nav gaidāmas arī gada otrajā ceturksnī.
Tikmēr Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna vērš uzmanību, ka Latvijas ekonomikas apjoms ir par 9% zemāks nekā 2007. gadā, tomēr jau ir sasniedzis 2006. gada līmeni.
Arī L. Strašuna akcentē faktu, ka lielākais devums ekonomikas izaugsmē pirmajā ceturksnī bija mājsaimniecību patēriņam. To var redzēt arī nozaru griezumā – straujš kāpums mākslas, atpūtas un kultūras pakalpojumos, mazākā mērā iekšzemes tirdzniecībā. Mājsaimniecību tēriņu kāpumu turpina balstīt ienākumu pieaugums (nodarbinātība un algas kāpj, iedzīvotāju ienākuma nodoklis tika mazināts, patēriņa cenu kāpums ir noplacis), kā arī stabils patērētāju noskaņojums.
Pēc ekspertes domām, visticamāk, mājsaimniecību patēriņš turpinās augt straujāk par eksportu turpmākajos pāris ceturkšņos. Tomēr, ja eksporta izaugsme neatkopsies uz gada beigām (kad prognozējama arī izaugsmes atsākšanās Eiropā), arī iekšējais patēriņš bremzēsies.
Swedbank aprīlī prognozēja 4,3% IKP pieaugumu šogad, tomēr šī prognoze vēl neiekļāva Liepājas metalurga ilgstošo dīkstāvi. Līdz ar to ekonomikas izaugsme, pēc bankas ekspertu domām, šogad, visticamāk, būs nedaudz lēnāka.