Svētdien, 9.jūnijā, Daugavpili apmeklēja Latvijas un Polijas prezidenti. Viņu vizītes programma bija pasākumiem bagāta: valstu prezidenti piedalījās nozīmīga sadarbības līguma parakstīšanā, atklāja memoriālo plāksni Daugavpils cietoksnī, apmeklēja poļu kopienai Latvijā veltīto semināru.
Šīs gads Polijā ir veltīts 1863.gada Janvāra sacelšanās 150.gadadienai. Saskaņā ar vēsturiskiem datiem, Daugavpils tolaik bija poļu Inflantijas centrs, bet cietoksnis – vieta, kurā ar nāvi tika sodīta Janvāra sacelšanās traģiskākā persona – Leons Broels-Plāters. Viņa apbedīšanas vieta nav noskaidrota, tādēļ tika nolemts uzstādīt Daugavpils cietoksnī viņam veltīto piemiņas plāksni.
Valsts prezidentu un vairāku viesu priekšā uzstājās Poļu nama teātra studijas audzēkņi, kuri sagatavoja iestudējumu pēc bojāgājušā varoņa māsas Ludovikas Plāteras lugas „Drāma bez nosaukuma” motīviem. Iestudējuma beigās debesīs palaistais balodis simbolizēja atbrīvošanos no nosacījumiem un bojāgājušā dvēseli.
Valsts prezidenti noņēma no pieminekļa simboliskas lentītes un pieminekli iesvētīja Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Polijas prezidenta kapelāns Kšištofs Kacožiks. Visi klātesošie pagodināja Leona Broela-Plātera piemiņu ar Klusuma brīdi.
Ceremonijas turpinājumā Latvijas Republikas prezidents Andris Bēržiņš atzīmēja, ka Latvijai un Polijai ir daudz kopīgā: vēsture, kuru nevar mainīt, bet ir jāatceras, kā arī sadarbība dažādās jomās.
Pēc Polijas Republikas prezidenta Broņislava Komorovska domām, dramatiskie vēsturiskie notikumi liek aizdomāties par nākotni, izdarīt secinājumus un pieņemt nepieciešamos lēmumus. Valsts galva nosauca pieminekļa atklāšanas ceremoniju par „mūsu tautu vienotības brīdi”.
Piemiņas plāksnes autors ir Daugavpils skulptors un mākslinieks Romāns Gibovskis, kurš radīja to piecu dienu laikā, arhitekte – Daugavpils novada Kultūras pārvaldes Kultūras mantojuma daļas vadītāja Vanda Baulina.
