Plūdos, kas pārņēmuši Centrāleiropas valstis, bojā gājuši vismaz 22 cilvēki. Visvairāk bojā gājušo ir Čehijā, augsts draudu līmenis saglabājas arī Austrumvācijā un Ungārijā, kuras galvaspilsēta Budapešta pārlaidusi bīstamākos brīžus.
Steidzīgi uzceltie dambju un pārplūdušās Donavas krastu stiprinājumi Ungārijas galvaspilsētai ļāvuši izvairīties no katastrofas, vēsta Reuters.
Valsts premjers Viktors Orbans atklāja, ka plūdu aizsardzības sistēmas nostiprināšanā bijuši iesaistīti 20 tūkstoši cilvēku, liela daļa no kuriem bijuši brīvprātīgā. Savukārt Ungārijas galvaspilsētas mērs Ištvāns Tarlošs norādīja, ka plūdu maksimuma laikā Donavas ūdens līmenis bija sasniedzis 8,91 metru, bet patlaban sācis atkāpties. Plūdu dēļ Ungārijā savas mājas bijuši spiesti pamest 1,3 tūkstoši cilvēku.
Pirmdien plūdi Elbas upē pārrāva dambi pie Magdeburgas Austrumvācijā. Pilsētai applūstot, no tās tika evakuēti 23 tūkstoši cilvēku. Vēl astoņi tūkstoši cilvēki tikuši evakuēti no pilsētas apkārtnes. Plūdu skartajos reģionos traucēta satiksme un slēgti dzelzceļa tilti.
Vietējās varasiestādes norāda, ka reģionā valda drūms noskaņojums un cilvēki ir izbiedēti. Iepriekš jau tika evakuēti 36 tūkstoši cilvēku, kad applūda plašas teritorijas Saksijas – Anhaltes federālajā zemē. Saskaņā ar apdrošinātāju aprēķiniem, plūdi Vācijā nodarījuši daudz lielākus zaudējumus nekā 2002. gada plūdi Elbā, kas izmaksāja 1,8 miljardus eiro. Ķelnes Ekonomisko pētījumu institūts pat aplēsis, ka tie varētu būt seši miljardi eiro.
Savukārt Vācijas ražotāju asociācija BDI pieļauj, ka spēcīgie plūdi īstermiņā varētu atstāt jūtamas sekas uz valsts ekonomiku. Tomēr grupa nav mainījusi savas Vācijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes aplēses 0,8% apmērā.
Centrāleiropas plūdi skāruši dienvidu un austrumu Vāciju, Čehiju, Ungāriju, Poliju, Slovākiju un Austriju. Plūdu skartajās valstīs evakuēti tūkstošiem cilvēku.