Latvijā top pirmā lielferma, kurā govis slauks roboti

foto: delfi.lv
foto: delfi.lv

Zemnieku saimniecības "Krasti" saimnieks Jānis Gaidis būvē kūti, kurā govis slauks roboti.

Jānis Gaidis šoruden beidzot tiks pie sen iecerētās lielās jaunās fermas 280 govīm. Viņa ģimenes z/s "Krasti" to bija iecerējusi būvēt vēl pirms krīzes, taču šo nodomu nācās uz vairākiem gadiem atlikt. Taču patlaban modernā būve jau top. To ceļ SIA "AZ Inter" no Saldus.

"Ferma būs samērā sarežģīta būvniecībā, bet ērta ekspluatācijā. Esam izvēlējušies tajā modernu tehnoloģiju. Tādas Latvijā pagaidām nekur citur nav," par topošo būvi stāsta saimnieks J. Gaidis.

Jaunā būve būs gatava rudenī

"Krastu" fermai Kalna pagastā vieta bija noskatīta jau sen, arī lopu kļuva arvien vairāk un vajadzības pieauga, taču krīze ieceri par jaunu lielfermu atvirzīja laikā. Pirmā iecere par jaunu kūti ģimenei radās jau 2002. gadā, taču tikai tagad tā patiešām top. Pēc krīzes, kad nu atkal J. Gaidis ķērās pie lietas, izrādījās, ka bankas nedod kredītu sākumā iecerētajai 400 slaucamo govju fermai. Tad tika izlemts prasības pazemināt un, apstaigājot vairākas bankas, beidzot atradās arī tāda, kuras noteikumi šķita pieņemami. Ar ES līdzfinansējumu būvētās fermas tapšanas laiks ir divi gadi, bet pusotrs aizgājis naudas meklējumos, pēc tam uznākusi ziema. Tagad celtnieki strādā, cik spēj — jāsteidzas. Lauku atbalsta dienests gan ņēmis vērā apstākļus un nozīmējis nodošanu pa posmiem.

Būvēšana uzsākta decembrī, bet tad uznāca sals, martā tā atsākta, bet aprīlī traucējis augstais gruntsūdens līmenis, un tikai patlaban jau intensīvi norit darbi. Fermai patlaban tiek montētas redeļu grīdas un veidotas mēslu krātuves zem tām. Apjomīgajai būvei gatavai jābūt augustā, bet saimnieks teic, ka priecāsies, ja septembrī varēs pārcelt šurp piena devējas. Tās patlaban piepildīs gan vēl tikai pusi kūts. Z/s "Krasti" pašlaik ir 140 slaucamas govis un 100 teles, kā arī mazie teliņi. Tiek lēsts, ka 2015. gadā kūts būs pilna ar pašu ataudzētām govīm.

"Būve tika atlikta gadu no gada, un beidzot bija tā: ja šogad neuzbūvējam, tad likvidējam ganāmpulku un metam mieru. Tad gan bērni teica: "Bet kā tad mēs?", un nācās vēl piepūlēties. Apsolīju, ka būvēsim," pastāsta saimnieks. Viņam ir meita un dēls, abiem nu jau savas ģimenes, bet viņi palīdz ģimenes saimniecībai.

Kredītu cer atdot ātrāk

60% no būves tāmes izmaksām — Ls 790 000 — sedz ES fondu finansējums, bet 10% bija jāsagādā savs ieguldījums, tādi bija bankas noteikumi, lai atlikušo summu dabūtu kredītā. Citas bankas gan prasījušas pat 20 un 30% sava ieguldījuma projektā, kam jābūt noguldītam bankā pirms būvniecības uzsākšanas. Tā nu kopā Ls 445 000 finansēs ES, bet atlikušo summu — saimnieks pats. Kredīts jāatdod astoņu gadu laikā, bet Jānis domā, ka norēķināties izdosies ātrāk. Taču vēl bez projekta izmaksām, kā jau parasti, rodas arī citas, kuras tajā nemaz nevar ietvert. Tā jau līdz šim iztērēts ap Ls 50 000 savas naudas.

Fermā ražošanas procesi būs robotizēti. Gan mēslus tīrīs robots, gan roboti slauks arī govis. Kad bija jāizšķiras par tehnoloģiju jaunajai fermai, kolēģi iepazīstināja J. Gaidi ar "Lely" firmas dīleri, sākās pētīšana un pieredzes apmaiņas braucieni uz fermām Igaunijā un Polijā. Latvijā šāds automatizācijas risinājums pagaidām vēl nav nevienā fermā. Z/s "Krasti" būs pirmā, kur govis slauks roboti.

"Taču nevar ar tām slaucējām tikt galā! Tad kāda sadzērusies, tad vispār nav cilvēku, ko paņemt darbā!" šķendējas J. Gaidis. Tāpēc arī šāds risinājums, un vēl tādēļ, ka citu zemju fermās redzētais saimnieku pārliecinājis: robotu slaukšana ir gatavā "govju paradīze".

Atgriezās pie lopkopības

Z/s "Krasti" izauga desmit gados no četrām govīm līdz pašreizējam apmēram. "Mēs ar lopkopību sākām nodarboties jau 1989. gadā. Kad parādījās grūtības, metām mieru un es nodarbojos ar mežiem un sniedzu autotransporta pakalpojumus, tad atsākām atkal veidot ganāmpulku. Tagad bez slaucamajām govīm mums ir vēl arī nedaudz gaļas lopi un bullīši. No tā gan pagaidām nāksies atteikties, bet vēlāk atkal ieviesīsim gaļas lopu ganāmpulku," pastāsta "Krastu" saimnieks.

Pienu saimniecība pārdod kooperatīvam "Piena partneri", bet tas — Rīgas piena kombinātam. Saņem viņi 21 — 22 santīmus par litru. "Dzīvot var, bet gribētos jau vairāk, lai būtu kādi 25 santīmi. Tad būtu labi," spriež J. Gaidis.

Ganāmpulkam ģimene sagādā gandrīz visu barību paši saviem spēkiem, apstrādājot ap 500 ha zemes Kalna pagastā. Daļa platību tiek nomāta.

"Nesen veikalā satiku kaimiņu, viņš teica: "Vai tu arī zini, ka esi traks?". Es tikai pasmējos — ko gan lai saka? Labi, ka celtnieki sola: ferma stāvēšot simts gadus," smej J. Gaidis.

Vēlam viņam veiksmes un rezervējam labāko vietu jauno fermas tehnoloģiju apskatei jau septembrī!


Написать комментарий