Kamēr eksperti nav nosaukuši precīzu Rīgas pils ugunsgrēka cēloni, spekulāciju līmenī tiek pieļauts, ka pie vainas varētu būt arī neuzmanīga rīcība ar uguni vai atklātu liesmu.
Tā ugunsdzēsēji dēvē remontdarbu laikā izcēlušos ugunsgrēkus, kādu nav retums par spīti stingrajiem noteikumiem. Tos vairs nevar dēvēt par negadījumiem, bet drīzāk – par sistēmu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Šembele Neatkarīgajai atzīst, ka ugunsdzēsēju statistikā atsevišķi nav informācijas tieši par remontdarbu laikā izraisītiem ugunsgrēkiem, ugunsdzēsēji tos klasificē kā neuzmanīgu apiešanos vai rīcību ar atklātu liesmu. «Tādi ugunsgrēki ir samērā bieži, kad darbojas ar instrumentiem, kas rada dzirksteles,» viņa saka.
VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem arī īsu un kodolīgu nosaukumu – Ugunsdrošības noteikumi. Tajos ļoti sīki izskaidroti noteikumi ugunsdrošības prasībām, kas fiziskajām un juridiskajām personām ir jāievēro. Dz. Lagzdiņš vēlreiz uzsver it kā vispārzināmu patiesību – tad, ja tiek veikti, piemēram, metināšanas darbi, pastāv ugunsgrēka draudi. Tāpēc ir uzrakstīti jau minētie Ugunsdrošības noteikumi, kuros norādīts, ka darba vietas kontrole jānodrošina vismaz četras stundas pēc ugunsbīstamo darbu beigām un jānorobežo arī konstrukcijas. Noteikumos arī teikts, ka, veicot ugunsbīstamos darbus, aizliegts metināt, griezt, lodēt un karsēt ar atklātu uguni konstrukcijas un izstrādājumus, ja uz tiem ir nenožuvuši degtspējīgu materiālu pārklājumi, un tā tālāk. Pašlaik ugunsdzēsēji pateikuši vien tik daudz, ka ugunsgrēks Rīgas pilī, visticamāk, izcēlies bēniņos. Neatkarīgie eksperti izsmeļošāk informēšot šīs nedēļas beigās.
Tomēr jau pirms viņu slēdziena publiskošanas LTV raidījumā Panorāma izskanēja pieļāvumi par trim ugunsnelaimes versijām: smēķēšanu, bojājumiem elektroinstalācijā un zāģēšanu ar leņķa slīpmašīnu, kuras radītās dzirksteles, iespējams, izraisījušas ugunsgrēku.
Tomēr līderis ugunsgrēku skaita ziņā, šķiet, bijis tirdzniecības centrs Domina. Vairāku gadu laikā tajā notika seši ugunsgrēki, no tiem remontdarbu laikā – divi. Ugunsdzēsēji vienā gadījumā konstatējuši, ka, labojot jumtu, ticis izmantots gāzes deglis, ar kuru kausēts ruberoīds. Pietiek tikai izlases veidā meklēt informāciju par līdzīgiem ugunsgrēkiem, lai uzzinātu, ka, piemēram, 2007. gadā Liepājā pasta ēkas otrajā stāvā dega tobrīd remontējamās telpas un tika vainoti neuzmanīgie metinātāji. 2011. gadā galvaspilsētā aizsvilās dzīvoklis Antonijas ielā, kur notika remonts. Pērn remonts bija cēlonis ugunsnelaimei dzīvoklī kādā namā Jeruzālemes un Dzirnavu ielas krustojumā Rīgā. 2012. gadā aizdegās arī Ventspils domes fasādes apdare, strādniekiem veicot ugunsbīstamus darbus – hidroizolācijas materiālu sildot ar gāzes degli. Pērnā gada nogalē dega kāda Brīvības ielas nama bēniņi, jumts un mansards, kur notika remonts. Pirms gada plašs ugunsgrēks izcēlās Rojas novadā, kur ceha ēkai svila siltinātājs zem metāla jumta. Arī šajā objektā pirms tam esot veikti remontdarbi un, ļoti iespējams, netika ievēroti ugunsdrošības noteikumi.
Dz. Lagzdiņš sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka ugunsdzēsēji nenoguruši runā un skaidro ugunsdrošības noteikumus, diemžēl tos nereti ignorē. Starp citu, Ugunsdrošības noteikumi sākas ar teikumu, kas nosaka, ka ugunsdrošības prasības jāievēro fiziskajām un juridiskajām personām neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas. Tāpēc par noteikumu ievērošanu atbildīgi ir ne tikai remontstrādnieki un būvnieki, bet arī dzīvokļa, mājas vai, jā, arī pils īpašnieks.