Papildu līdzekļi, ko ministrijas vēlas saņemt 2014. gada valsts budžetā, pieauguši vairāk nekā par 20% un sasniedz jau aptuveni 592 miljonus latu jeb aptuveni 10,5% no 2013. gada valsts kopbudžeta, vēsta laikraksts Diena, kas apkopojis datus par ministriju gaidāmajiem tēriņiem.
Kopumā ministrijas pieprasījušas par 252 miljoniem latu vairāk nekā pērn, un pieprasīto papildu līdzekļu apjoms desmitkārt pārsniegs budžeta iespējas, tādējādi solot sīvu cīņu starp politiskajām partijām. Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas atbild par ministriju jauno politisko iniciatīvu vērtēšanu, norāda, ka no ministrijām saņemtos pieprasījumus vēl vērtē, bet jau tagad ir skaidrs – vēlmes pārsniedz fiskālo telpu.
Būtiskākais prognozētais papildu līdzekļu pieprasījums nāk no Iekšlietu ministrijas, kas aprēķinājusi, ka no nākamā gada budžeta gribēs vēl 58,1 miljonu latu. No šī apjoma 5,5 milj. Ls paredzēti iekšlietu sistēmas darbinieku sociālo garantiju un veselības pakalpojumu pieejamības veicināšanai, 9,2 milj. Ls – ugunsdzēsības transporta iegādei, 1,5 milj. Ls – iekšējās drošības biroja izveidei, 1,1 milj. Ls – informācijas sistēmām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija papildus pieprasījusi 28,2 miljonus latu, no kuriem 10,05 miljoni paredzēti kā dotācijas pašvaldību investīcijām, 4,5 miljoni - vides monitoringa nodrošināšanai, 2,59 miljoni latu - kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem liegumos un aizsargājamās teritorijās.
Arī Zemkopības ministrijas iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas veido būtiskas izmaksas - 12,9 miljonus latu, no kuriem lielākais finansējums - 4,17 miljonu latu - meža ugunsgrēku uzraudzībai nepieciešamā transporta iegādei, 2,43 miljoni latu - ES kopējās lauksaimniecības politikas reformas ieviešanai, 1,52 miljoni latu - pārtikas un veterinārās uzraudzības stiprināšanai. Tieslietu ministrija nākamgad cer uz papildu līdzekļiem 8,36 miljonu latu apjomā, paredzot tos notiesāto resocializācijai, probācijas programmu darbībai un valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanai. Ārlietu ministrijā papildu 16 miljonu latu izdevumus veidos tēriņi, kas saistīti ar Latvijas gatavošanos ES prezidentūrai.