Lai gan Papua-Jaungvinejas parlaments vasaras sākumā atcēlis likumu par burvestībām, pēdējā mēneša laikā atkal reģistrēti vairāki gadījumi, kad iedzīvotāji izrēķinājušies ar aizdomās turētām raganām un burvjiem.
Kādai sievietei pēc spīdzināšanas nocirsta galva, bet cita dzīva sadedzināta.
Varasiestādes bijušas spiestas atzīt, ka senos aizspriedumus pret raganām un burvjiem tik drīz iznīdēt nebūs iespējams. Daudzas no Papua-Jaungvinejas ciltīm joprojām tic māņiem un savas nelaimes (slimības, lopu bojāeju) mēdz skaidrot ar burvju un raganu ļauno ietekmi. Likums par burvestībām, kas tika pieņemts 1971. gadā, veicinājis tādu attieksmi, jo tajā bija noteikts, ka cilvēks, kurš atrodas burvestību ietekmē, vairs nespēj atbildēt par savu rīcību. Lai gan likumā nebija noteikts, ka pret burvjiem un raganām drīkst vērsties ar fizisku spēku, faktiski viņi bija pasludināti par savu rīcību nekontrolējošiem noziedzniekiem – tiesa parasti to ņēma vērā, ja varasiestādēm izdevās aizturēt kādu raganu vai burvju slepkavu.
Parasti gan šie noziegumi tiek pastrādāti kolektīvi un konkrētus vainīgos atrast ir grūti. Varasiestādes paziņojušas, ka ir gatavas pievērsties šīs problēmas risināšanai, un norādījušas, ka pret raganu un burvju medniekiem turpmāk tiks piekopta «nulles tolerances politika». Tiek veikts arī izskaidrošanas darbs – piemēram, uzsvērts, ka raganu un burvju mednieki paši izmanto «īpašas zīmes», lai noskaidrotu burvestībās vainīgos, tātad arī paši nodarbojas ar melno maģiju. Šāds arguments lielai daļai iedzīvotāju šķiet saprotamāks, nekā moralizēšana par to, ka raganu un burvju medības ir barbariskas.