Austrālijā veiktais pētījums liecina, ka skolu direktoru profesija ir viena no viskaitīgākajām cilvēku veselībai.
Daudzi skolu vadītāji sūdzas par to, ka ir pārstrādājušies, dzīvo nepārtrauktā stresā, turklāt samērā bieži kļūst gan par agresīvu skolēnu, gan viņu ne mazāk agresīvo vecāku uzbrukumu upuriem, raksta Brisbenas pilsētas avīze The Courier-Mail.
Pētījumu veikuši Monaša universitātes zinātnieki Filipa Railija (Philip Riley) vadībā, kuri trīs gadu laikā aptaujājuši vairāk nekā 10 000 skolu direktoru. The Courier-Mail norāda, ka kopējā aina ir samērā pārsteidzoša - stereotips, ka skolas direktora amats ir samērā komfortabla profesija, ne tuvu nav apstiprinājies. Gandrīz 40% no aptaujātajiem skolu direktoriem sūdzējušies par to, ka savā darbā izjūt teju vai nepārtrauktu stresu. Lielākoties tas saistīts ar lielo darba apjomu - ceturtā daļa aptaujāto strādā vairāk nekā 61 stundu nedēļā, bet 80% no skolu direktoriem darbam velta vismaz 46 stundas nedēļā.
Ne mazāk svarīgi ir tas, ka skolu direktoriem nākas domāt ne tikai par audzēkņu sekmēm, bet arī nepieciešamā finansējuma meklēšanu, drošības garantēšanu skolās un citiem administratīviem jautājumiem. "Skolās regulāri tiek veiktas pārbaudes, to darbu vērtē, tiek sastādīti skolu reitingi, un šāda sistēma noved pie tā, ka skolu direktoriem bieži nākas skaidroties ar nikniem vecākiem, kuri mēģina uzzināt, kādēļ konkrētā skola nav reitinga augšgalā," norāda F. Railijs. Noskaidrojies, ka vecāki bieži vien neaprobežojas ar mutisku pretenziju izteikšanu, bet mēģina skolu vadītājus ietekmēt fiziski. "Citu profesiju pārstāvju vidū risks saskarties ar fizisku vardarbību nepārsniedz 8%, bet starp skolu direktoriem tas sasniedz 40%," uzsver pētījuma autors.
"Arī brīvlaiks nesniegs direktoriem atelpu - lielākā daļa arī brīvlaikā strādā vismaz 25 stundas nedēļā," raksta The Courier-Mail. Ārmideilas pilsētas Svētās Marijas sākumskolas direktore Sjūzana Ferna (Suzanne Fern) sarunā ar laikraksta žurnālistu apstiprina, ka no saviem kolēģiem diezgan bieži dzirdējusi par konfliktiem ar skolēnu vecākiem. "Iespējams, man ir paveicies. Sešu gadu laikā kopš esmu direktore man tikai divas reizes nācies saskarties ar agresīvi noskaņotiem vecākiem un vēl divreiz ar agresīvi noskaņotiem skolēniem. Teikšu atklāti - nebija viegli, jo es taču esmu sieviete, turklāt ne īpaši spēcīgas miesasbūves," sacījusi direktore. F. Railijs gan uzsver, ka četri fiziskas vardarbības gadījumi sešu gadu laikā - tas nemaz nav tik maz.