Finanšu ministrs: Vai tiešām kāds vēlas latu, kura vērtība mainās katru dienu? 2

Vai tiešām jūs gribat brīvo kursu un katru rītu skatīties avīzēs, kā lats ir kritis vai varbūt pacēlies, Latvijas Radio retoriski vaicāja finanšu ministrs.

Pēc ministra domām, eiro pašlaik Latvijā nav populārs, jo politiķi un eksperti darot ļoti daudz, lai sabiedrību tracinātu.

"Es nevainoju tautu, tauta vienkārši ir nogurusi," sacīja politiķis. Neskatoties uz to, Vilks sagaida, ka eiro ieviešanas laikā tā atbalstītāju un noliedzēju skaits Latvijā varētu būt "50 pret 50", lai arī atbalsts eiro pieaug lēnāk nekā atbildīgie politiķi gaidīja.

Vilks sagaida, ka atdevei no eiro ieviešanas vajadzētu būt līdzīgai kā no Eiropas fondu naudas - Latvija veic maksājumus šajos fondos, bet pati saņem trīs līdz četras reizes vairāk. Līdzīgi Latvija veiks iemaksas eiro stabilitātes fondā, bet tiek sagaidīta arī atdeve ekonomikas stabilitātes un izaugsmes veidā.

Vilks pieļauj, ka eiro ieviešana var nest līdzi cenu pieaugumu, taču tam nevajadzētu būt būtiskam un inflācijas rādītāju ietekmēt vairāk kā par 0,2% līdz 0,3%. Ministrs atzina, ka Igaunijā inflācija pēc eiro ieviešanas bijusi visai liela, taču tam esot bijuši arī vairāki citi iemesli - tobrīd bijis vērojams straujš ekonomikas pacēlums, kam sekoja būtisks algu pieaugums, turklāt pieauga arī vairāki tarifi. Politiķis pieļauj, ka arī Latvijā līdz ar nākamo gadu var mainīties elektrības un gāzes cenas.

Ministrs aicina iedzīvotājus sekot līdzi cenām un tos uzņēmējus, kas cenas cels nepamatoti, sodīt, vienkārši nepērkot pārmērīgi dārgās preces un pakalpojumus.

Politiķis noliedza, ka līdz ar eiro ieviešanu būtu zaudējis darba mērķus, jo tagad vairāk varēšot strādāt uz attīstību. Vilks sola, ka strādās līdz Saeimas vēlēšanām nākamā gada rudenī, bet par tālāko pašlaik atturas runāt.

Savukārt, pievēršoties citai tēmai, proti, meklējot kompromisus nākamā gada budžeta apstiprināšanai, varētu tikt domāts par sociālās apdrošināšanas iemaksu samazināšanu uzņēmējiem, teica Vilks.

Vilks stāstīja, ka šī ideja pārrunāta ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli (V), kura piekrītot šādam risinājumam, jo sociālais budžets uzrādot "labas atveseļošanās pazīmes".

Ministrs piekrīt, ka Latvijā ir jāiet uz nodokļu samazināšanu darbaspēkam, kas ir viens no galvenajiem Reformu partijas uzstādījumiem, taču varbūt lēnāk nekā sākotnēji plānots. Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis nākamgad tiktu samazināts nevis par plānotajiem 2, bet gan tikai par 1 procentpunktu, budžetā papildus pārdalāmā naudas summa palielinātos no pašlaik plānotajiem 50 līdz 60 miljoniem līdz 80 miljoniem latu.

Vilks prognozē, ka sarunas par nākamā gada budžetu būs ļoti smagas, jo ļoti daudzi politiskie spēki jau gatavosies nākamā gada Saeimas vēlēšanām un vēlēsies tērēt daudz vairāk un neievērot fiskālo disciplīnu. Ministru tas biedē, jo viņš apzinās, ka tieši naudas došanu, nevis pasākumus ekonomikas stabilitātes nodrošināšanai sagaida vēlētāji.

Šādos apstākļos "ir ļoti viegli spēlēt pret mani vai pret [premjeru Valdi] Dombrovski", atzina Vilks. Vaicāts, vai vēlētāji finanšu ministru un premjeru varētu sodīt arī par eiro ieviešanu, kas pašlaik nav īpaši populāra, Vilks atbildēja izvairīgi.