Kā skaists un simbolisks apliecinājums lietuviešu un latviešu kopībai šobrīd top piemineklis pirmajam Lietuvas karalim Mindaugam un karalienei Martai.
Mindaugs ir cieši saistīts arī ar Latgali, no Aglonas nākusi viņa sieva, un Aglonas bazilikas teritorijā tiks uzstādīts viņiem veltīts piemineklis.
Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs (1200–1263) XIII gadsimtā apvienoja baltu zemes un lika pamatus Lietuvas lielvalstij. Pirms 760 gadiem – 1253. gada 6. jūlijā – ar Romas pāvesta Innocenta IV svētību viņš kronēts par Lietuvas karali, reizē ar viņu kronēta arī karaliene Marta. Mindaugs, ietekmējoties no sievas, pieņēma kristīgo ticību un nokristīja arī tautu. Kaut arī tas nav pilnīgi droši pierādīts, tiek uzskatīts, ka Mindauga sieva, Lietuvas karaliene Marta, ir bijusi Madalānu pilskunga meita, dzimusi Aglonā. Bet ne tikai tas karali Mindaugu saista ar Aglonu, viņu, kā vēsta leģenda, 1263. gada septembrī, dodoties apciemot sievas radus, kopā ar diviem ar dēliem nogalinājuši Lietuvas augstmaņi. Karalis apbedīts šobrīd esošās bazilikas teritorijā, 12. septembrī apritēs viņa nāves 750. gadskārta.
Kaut arī absolūti ticami pierādīt, vai notikumi pirms gadsimtiem risinājušies tieši tā, laikam nekad nebūs iespējams, šis stāsts ir uzrunājis mākslinieku, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Osvaldu Zvejsalnieku, kurš Latvijā ir viens no aktīvākajiem pieminekļa izveides iniciatoriem. Viņš uzsver, ka nav leģendu bez pamata, tās nerodas ne no kā. Latgales reģionālajā televīzijā viņš pauda, ka šis stāsts un piemineklis būtu tas, kas varētu celt mūsu cilvēku pašapziņu. O. Zvejsalnieks teic, ka šī leģenda ir visnotaļ laba – tā atgādina par baltu tautu tuvību, un ir glaimojoši, ka mums bijis tāds karalis un tāda karaliene.
Mindauga kronēšanas diena Lietuvā ir valsts svētki. Un katru gadu lietuvieši apmeklē ar sava pirmā karaļa dzīvi saistītās vietas, tajā skaitā Aglonu. Arī šogad sestdien, 6. jūlijā, ceļu uz Aglonu mēroja lietuviešu svētceļnieki. Un šis bija īpašs brīdis, Aglonas bazilikā lietuviešu priesteris noturēja svinīgo misi, un pēc tās notika Lietuvas karaļa Mindauga un viņa sievas Martas pieminekļa pamatakmens iesvētīšana.
Pirms vairāk nekā diviem gadiem O. Zvejsalnieks noorganizēja pieminekļa izveides iniciatīvas grupu, kas sarīkoja pieminekļa metu konkursu, kurā uzvarēja Viļņas tēlnieks Vidmants Ģīliķis. Piemineklis tiek izgatavots Viļņā. Tas šobrīd jau izveidots ģipsī, atlikusi vien atliešana bronzā. Plānots, ka kopumā projekts izmaksās ap 60 000 latu, no kuriem lielāko artavu iegulda lietuvieši. Kad piemineklis tiks uzstādīts, atkarīgs, cik veiksmīgi izdosies piesaistīt ziedojumus.
Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis saka: «Skulptors savu darbu ir izdarījis. Tagad mēs gribētu, lai arhitekts nosaka vietu, kur piemineklis stāvēs. Lietuvieši ir gandarīti, ka pasaules nozīmes svētvietā būs piemineklis par godu viņu karalim.»
Diemžēl Latvijā cilvēki bieži vien labāk zina tālu zemju vēsturi, bet zināšanas par pavisam tuviem kaimiņiem, šajā gadījumā lietuviešiem, ir daudz trūcīgākas. Mindauga un Martas gadījumā tas ir stāsts ne tikai par Lietuvas, bet tiešā veidā arī par Latvijas, Latgales vēsturi. Nenoliedzami, karalis Mindaugs, kurš izveidoja Lietuvas valsti, ir ietekmējis arī šejienes vēstures gaitu. Var vēl atgādināt, ka Latgale no 16. līdz 18. gadsimtam bija apvienotās Lietuvas un Polijas valsts sastāvā, tas tikai apliecina ļoti lielo latviešu un lietuviešu tautu vēsturisko saistību.
Mindauga dzimta nāk no Latgales ,visi Mickeviči ir viņa ģenetiskie pēcteči.
Īpaši tie ,kuri dzīvo 12 km no Aglonas ,Dudeļi Kručiniški,Izvaltas ,Aulejas pagastos(tagad Grāveru)