Dzīves dārdzība turpina pieaugt, iekams iedzīvotāju pirktspēja un algu kāpums jūtami atpaliek.
Pērn mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija pieauguši par 5,7%, turklāt visvairāk izdevumi auguši tām lietām, no kurām nevar atteikties, t. i., pārtikai, mājoklim un transportam.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pētījums liecina: salīdzinot ar 2011. gadu, pērn mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija auguši vidēji par 11 latiem, sasniedzot 198 latus uz vienu ģimenes locekli. Vislielākie tēriņi pagājušajā gadā ir bijuši Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem, kuriem uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bijis jātērē attiecīgi 240 un 203 lati. Ar lieliem izdevumiem jārēķinās arī citās pilsētās dzīvojošiem, kuru mājsaimniecībās tēriņi bija sasnieguši 215 latu vidēji uz vienu ģimenes locekli mēnesī. Tikmēr viszemākie patēriņa izdevumi 2012. gadā ir bijuši Latgales reģionā – vidēji 166 lati mēnesī.
Straujākais izdevumu pieaugums bijis uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās – par 22%. Savukārt vismazākais tas bija pensionāru mājsaimniecībās – par 1,6%. Pēc SEB bankas ekspertu atzinuma, šī statistika apliecina, ka plaisa starp trūcīgajiem un turīgajiem Latvijas iedzīvotājiem turpina palielināties. Proti, patēriņa izdevumu pieaugums bijis atšķirīgs dažādās sociālekonomiskajās grupās un tēriņus būtiskāk ir palielinājušas tās mājsaimniecības, kurās bijis ienākumu kāpums.
Tikmēr neiepriecinoša statistika atspoguļo situāciju ģimenēs ar bērniem. Proti, jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt uz katru personu. Visgrūtāk klājies mājsaimniecībām ar trīs un vairāk bērniem, kurās patēriņa izdevumi bija 113 latu vidēji uz locekli mēnesī un veidoja vien 57% no kopējā izdevumu līmeņa valstī.
Pozitīva tendence ir tā, ka nedaudz mazinājies mājsaimniecību izdevumu īpatsvars pārtikai – no 28,8% 2011. gadā līdz 28% pērn, tomēr tas joprojām ir būtiski augstāks nekā rietumvalstīs un liecina par zemu dzīves līmeni Latvijā.