Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā pagājušajā gadā ir samazinājies par 11,9 tūkstošiem, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.
Žīgure norādīja, ka migrācijas saldo tempi ir kļuvuši lēnāki, - ja vēl 2011.gadā iedzīvotāju samazinājuma temps migrācijas dēļ bija 1,44%, pērn tie bija 1,03%, kas liecina par situācijas uzlabošanos.
Šā gada 1.janvārī Latvijā dzīvoja 2,23 miljoni iedzīvotāju, un tas ir par 21 tūkstoti mazāk nekā pirms gada. Negatīvā dabiskā pieauguma dēļ iedzīvotāju skaits pērn samazinājies par 9,1 tūkstoti.
Saskaņā ar apkopotajiem datiem 2012.gadā uz dzīvi Latvijā no citām valstīm ieradās 13,3 tūkstoši cilvēku, kas ir par 3100 mazāk nekā 2011.gadā.
Savukārt uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī no Latvijas pērn pārcēlušies 25,2 tūkstoši, un tas ir par 5,1 mazāk nekā gadu iepriekš. No kopējā iedzīvotāju skaita, kas pērn iebrauca Latvijā, 41% bija sievietes, bet 59% - vīrieši. Puse no iebraukušajiem bija vecumā no 20 līdz 39 gadiem.
No Latviju pametušajiem sieviešu un vīriešu skaita īpatsvars ir gandrīz vienāds - 49,8% vīriešu un 50,2% sieviešu. Arī no emigrējušajiem vairāk nekā puse bija vecumā no 20 līdz 39 gadiem. Turklāt lielākā daļa no emigrējušajām sievietēm bijušas reproduktīvajā vecumā. No kopējā izbraukušo skaita 11,1 tūkstotis jeb 41,1% bija latvieši, bet aptuveni 8900 tūkstoši - krievi. Dati liecina, ka darbaspējas vecumā emigrantu bija vairāk nekā imigrantu.
Pagājušajā gadā katrs trešais emigrants bija rīdzinieks. Bet, aprēķinot emigrantu īpatsvaru konkrētā reģionā, līderes bija Kurzeme un Latgale. Vismazāk Latviju pametuši Pierīgas iedzīvotāji.
Divu gadu laikā ir palielinājies iedzīvotāju skaits Pierīgas reģionā.
Iedzīvotāju skaita īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā ir mainījies no 17,9% 2011.gada sākumā līdz 18,3% šā gada sākumā. Bet Latgales reģionā rādītājs samazinājies attiecīgi no 14,7% uz 14,4%.