Inai Meijai, stāstot par meitas bojāeju un tiesībsargājošās iestādēs izietajiem elles lokiem, balss sadreb.
Piecus gadus viņa vārda tiešā nozīmē ir cīnījusies, lai atjaunotu izmeklēšanu meitas Ingas nāves lietā, ko presē dēvē par mīklainu. Bojāgājušās jaunietes mamma tagad saka – pateicoties plašsaziņas līdzekļu interesei, šo lietu nupat atjaunoja, un Valsts policijai jāturpina pirmstiesas izmeklēšana. «Diemžēl lielas cerības uz taisnību Latvijā man nav, bet esmu noskaņota cīnīties līdz galam. Man nevajag kompensācijas, neviena nauda man... Tas bija vienīgais mans bērns,» viņai ir grūti valdīt emocijas.
Pat, salīdzinot ar Inas Meijas piedzīvoto piecu gadu garumā, būtu ciniski teikt, ka noslepkavotās Elīnas Pupiņas vecāki – Mihails un Aija – līdzīgi cīnās tikai gadu. Labi, mazliet ilgāk nekā gadu. Taču Mihails Pupiņš ir racionāli domājošs cilvēks un apzinās, kas viņu šajā procesā var sagaidīt. Sarunā ar Neatkarīgo viņš savu viedokli nav slēpis, ka vaino policiju nekvalitatīvā darbā. Elīnas tētis ir rūpīgi izpētījis krimināllietas materiālus un atradis daudzas, viņaprāt, dīvainas lietas. Sauksim tās šādā vārdā.
Pašnāvība vai slepkavība?
Arī Ina Meija ir urķējusies krimināllietas materiālos un apstaigājusi visas iespējamās augstākās amatpersonas iekšlietu sistēmā. Tāpat kā Mihails Pupiņš, arī viņa ir lietas materiālus lasījusi, pētījusi, salīdzinājusi, noskaidrojusi, meklējusi un atradusi faktus, kas norāda uz nekvalitatīvu policijas darbu. Par spīti tam, Valsts policija pēc vairāk nekā piecu gadu izmeklēšanas izlēma izbeigt kriminālprocesu. Māte uzskata, ka meita ir nogalināta, ka viņu pa logu izmetis dzīvesbiedrs kopā ar savu draugu, bet policija uzstājusi, ka tā bijusi pašnāvība.
Ingas mamma uzskata, ka medicīniskās ekspertīzes atzinumā uzskaitītie miesas bojājumi nevarēja rasties tikai kritiena rezultātā, arī meitas drēbes bija saplēstas tā, it kā tas būtu noticis vardarbības rezultātā. Tika veikts eksperiments ar manekenu, un arī tā secinājums skan – jaunā sieviete, visticamāk, izmesta pa logu. Poligrāfa jeb melu detektora slēdzienā atzīts, ka meitas civilvīram piemītot tādas individuāli psiholoģiskas īpatnības, kas ļauj apmānīt melu detektoru.
Tik vienkārši – neesot pierādījumu
Ina Meija uzskata, ka ignorēti melu detektora ekspertīzes rezultāti un vēl citi pierādījumi, bet daļa no tiem – pat iznīcināti. Viņai teikts, ka meita bijusi piedzērusies. Līdzīgi runā arī Mihails Pupiņš par Elīnas lietu: «Brenda soma pazuda policijas un prokurora klātbūtnē no slepkavības vietas.» Nav atrodams meitas dators, kurpes, drēbes... Viņam esot teikts, ka Elīna savu datoru taču varējusi ieķīlāt lombardā, kamēr skrējusi no bibliotēkas pie sava drauga, kurš viņu uzstājīgi aicinājis doties mājās. Protams, protams, un cauri visai Rīgai Elīna nāca basām kājām un pusapģērbta, ironiski piebilst viņas tētis. Viņš ir skarbs – tā ir slepkavības pēdu slēpšana. Viņš ir pārliecināts, balstoties uz pieejamiem lietas materiāliem, ka pierādījumu vākšanas laikā darbs veikts nekvalitatīvi, nav veiktas pat standarta procedūras.
«Lūdzām pārbaudīt iesaistīto personu telefonus un datorus, sociālos tīklus, bet neviena tāda analīze nav veikta. Saņēmām no prokurora atteikumu, ka nevar veikt tādu analīzi, jo nevar bez pamata iejaukties personu dzīvē. Ja slepkavība nav pamats, kas tad ir pamats?» jautā Elīnas tētis. Viņš saka – ir pamats pieprasīt šādu pārbaudi, jo viņam ir aizdomas, ka meita filmēta pornofilmā un pēc tam nogalināta. «Kad Lielbritānijā mazo meiteni nogalināja, tad slepkavu atrada caur internetu, viņš bija gājis seksa saitos todien,» atgādina Mihails Pupiņš. Viņš piebilst, ka tādu sižetu nav izfantazējis. Viņš ir bijis pasniedzējs jautājumos par bērnu drošību, psihologs un biologs, tāpēc apzinās, ko un kāpēc saka.
Apšauba darba kvalitāti
Kāpēc to visu atgādināt? Mihails Pupiņš uzskata, ka viņa meitas Elīnas slepkavības lietā policijas un prokuratūras problēmas izpaužas koncentrēti un ļoti skaidri. «Uzraugošā prokurora pienākums ir pieskatīt izmeklētāju. Kas uzrauga prokuroru? Tā ir problēma. Policija nekvalitatīvi strādā, to nevar saprast, ja pats neesi sastapies. Esam daudz iesniegumu sūtījuši, kuros aprakstīts, kādas darbības jāveic, mēs kā biologi to sapratām. Visas tās darbības tika atteiktas,» viņš saka.