Lai beidzot "sakustētos" sarunas par nākamā gada valsts budžetu un līdzekļu sadalījumu, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) lūgs Valsts prezidentu Andri Bērziņu organizēt tikšanos ar valdību un premjeru Valdi Dombrovski (V), otrdien LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Lai gan iepriekš solīts, ka pašvaldības varēs piedalīties budžeta sarunās, tas joprojām nenotiekot un ar valdības vadītāju neesot iespējams tikties, apgalvoja Jaunsleinis.
Jau pērn pēc smagām sarunām par budžetu bijusi vienošanās, ka šāda situācija vairs neatkārtosies, tomēr arī šogad pašvaldībām nākas lūgt prezidenta palīdzību, lai risinātu tām svarīgos jautājumus gan autoceļu, gan demogrāfijas jomā.
Kā ziņots, lai gan šī gada pirmajos sešos mēnešos izveidojās 165,6 miljonu latu pārpalikums, Finanšu ministrija aicina šo ciparu vērtēt piesardzīgi, ņemot vērā to, ka lielākā daļa no šīs summas ir ES fondu maksājumi, kurus novirzīs fondu projektiem, un to, ka tradicionāli ministriju tēriņi pieaug gada beigās.
Tāpēc FM uzsver, ka budžetā šobrīd nav brīvu līdzekļu, ko novirzīt ministrijām dažādām vajadzībām.pašvaldībām svarīgos jautājumus gan autoceļu, gan demogrāfijas jomā.
Ministrija norāda, ka nodokļu ieņēmumu izpilde pirmajā pusgadā "bija salīdzinoši laba, taču tā bija atšķirīga pa nodokļu veidiem - ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem pārsniedza plānu, savukārt, patēriņa nodokļu ieņēmumi bija atbilstoši plānotajam". Lai arī situācija budžetā pēc naudas plūsmas joprojām saglabājās laba, FM atzīmē, ka jūnijā visos budžetos bija vērojams deficīts, kas samazināja uzkrāto pārpalikumu. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka nozares ministriju izdevumi pieaug tieši gada pēdējos mēnešos, un tā rezultātā gada nogalē deficīts pieaug.
"Atbilstoši nozaru ministriju finanšu plāniem nekas neliecina, ka šāda budžeta izdevumu attīstība nebūs arī šā gada nogalē," atzīst Finanšu ministrija.
Konsolidētā kopbudžeta 165,6 miljonu latu pārpalikuma lielāko daļu veidoja no EK saņemtie maksājumi, kas šā gada pirmajā pusgadā ievērojami pārsniedza ES fondu līdzfinansētos izdevumus, tādējādi par 110 miljoniem latu uzlabojot naudas plūsmas budžeta bilanci. Tomēr atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai šie 110 miljoni latu nav uzskatāmi par ieņēmumiem, kas būtu novirzāmi citu funkciju finansēšanai.