«Noteikti nevajag steigties, latus vajag uzglabāt. Tas ir saistīts ar zināmām izmaksām, bet tās nav salīdzināmas ar tām izmaksām, kas rastos, ja nu gadītos tāds melnais scenārijs, ka mums kaut kādu iemeslu dēļ ir jāatgriežas pie savas valūtas,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts, vai vajag steigties ar Latvijas lata banknošu un monētu fizisku iznīcināšanu uzreiz pēc eiro ieviešanas, sacījis ekonomikas doktors, profesors, LZA korespondētājloceklis Uldis Osis.
Uz jautājumu, cik liela ir iespēja, ka varētu realizēties tāds scenārijs, kura dēļ Latvijai atkal ir jāatgriežas pie lata, U. Osis atbildējis: «Domāju, ka tāda iespējamība ir mazāka nekā iespējamība, ka šāds scenārijs nerealizēsies. Un tomēr šāda iespēja pastāv.
Pastāv tādēļ, ka eirozonā ir iekšējie sistēmiskie riski. Savukārt šie riski ir saistīti ar eirozonas dalībvalstu nestabilo ekonomisko situāciju. Runa vispirms ir par banku sistēmu vienā lielā kopumā, dienvidvalstīs, ieskaitot Franciju, un arī citās valstīs, arī Lielbritānijā. Mēs redzam, ka arī Latvijā bankas ir ļoti, ļoti piesardzīgas ar kredītu izsniegšanu. Tāpēc arī lavīnveidīgi pieaug tā sauktie sms kredīti jeb ātrie - tas vēl vairāk sarežģī finanšu situāciju. Tās visas ir tādas pazīmes, kas liecina, ka vajadzētu būt uzmanīgiem.»
Runājot par to, kā eiro ieviešana varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku. U. Osis sacījis: «Es domāju, ka drīzāk neitrāli. Īpašas ietekmes nebūs. Ja mēs salīdzinām Latviju ar Igauniju, kas jau ieviesa eiro, es neredzu īpašas papildu priekšrocības ne vienai, ne otrai pusei. Mēs Latvijā vispār pārāk lielu svaru un uzmanību pievēršam valūtai. Bet svarīga jau ir pati vērtība, nevis tās surogāts, ekvivalents. Un pati vērtība ir kvalitatīva prece ar augstu pievienotu vērtību un kvalitatīvs pakalpojums, tas ir svarīgākais. Nauda var labākajā gadījumā kaut ko īslaicīgi ietekmēt.»