Naftas cena, lai gan joprojām tā atrodas augstos līmeņos, šodien nedaudz samazinājās – līdz 107,7 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša kontrakta cena).
Melnā zelta cenai zemākos līmeņos lika doties vājāki nekā gaidīts Ķīnas ekonomikas dati, kas ļāva vaļu spekulācijām par to, ka zemāka ekonomiskā aktivitāte otrajā lielākajā naftas patērētājvalstī pasaulē negatīvi ietekmēs pieprasījumu pēc naftas.
Dati liecina, ka Ķīnas ražošanas sektorā aktivitāte sarukusi līdz zemākajam līmenim 11 mēnešu laikā, kas vien apstiprina bažas par šīs valsts tautsaimniecības izaugsmes tempu bremzēšanos, ziņo Reuters. HSBC/Markit Purchasing Managers’s indeksa vērtība jūlijā sarukusi līdz 47,7 punktiem (50 punktu atzīme šim indeksam atdala izaugsmi no lejupslīdes).
Naftas cenu augstos līmeņos gan notur notikumi Tuvajos Austrumos. Investori uzmanību pievērsuši varas režīma maiņai Ēģiptē. Tāpat joprojām nav atrisināts Irānas urāna bagātināšanas jautājums. Izraēlas prezidents Benjamins Netanjahu nesen kā paziņojis, ka Irāna tuvojas Izraēlas nospraustajai «sarkanajai līnijai» tās kodolprogrammas sakarā. Savukārt Irāna turpina uzstāt, ka tā urāna bagātināšanu veic saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un dara to civiliem mērķiem, piemēram, enerģijas ražošanai un medicīnai.
Naftas cenas pastarpināti pozitīvi ietekmē arī pozitīvais investoru noskaņojums attiecībā pret ASV akciju tirgus izaugsmi.