Vakar Bulgārijas parlamenta deputāti neieradās uz plānoto plenārsēdi, šādā veidā paužot sašutumu par nemieriem, kas naktī uz trešdienu notika pie parlamenta ēkas.
Demonstranti, kuri jau vairāk nekā mēnesi turpina protesta akcijas, pieprasot sociālistu valdības demisiju, bija bloķējuši ēku, kurā atradās vairāki desmiti likumdevēju un trīs ministri, kuri apsprieda grozījumus budžetā. Tikai agrā rītā policijas īpašo uzdevumu vienība pārrāva aplenkuma loku un atbrīvoja ieslodzītos, notikušajās sadursmēs ir cietušie.
Vakar premjerministrs Plamens Orešarskis kārtējo reizi uzsvēra, ka negrasās atkāpties, bet viņa partijas biedri incidentā vainoja opozīcijā esošo labēji centrisko partiju GERB.
Politiskā krīze Bulgārijā turpinās jau kopš maija, kad valstī notika ārkārtas vēlēšanas. Lielāko skaitu deputātu mandātu ieguva partija GERB, taču tai nācās palikt opozīcijā, jo valdošo koalīciju izdevās izveidot sociālistiem un etnisko turku partijai DPS. Tiesa, šai koalīcijai ir tikai 120 no 240 mandātiem, un balsojumos tai nākas paļauties uz nacionālistu partijas Ataka atbalstu. Neilgajā laikā, kopš pie varas ir P. Orešarska vadītā valdība, tā izpelnījusies asu kritiku par apšaubāmas reputācijas darboņu iecelšanu vadošos amatos. Skandalozākais no šiem lēmumiem bija 31 gadu vecā mediju barona Deļana Pejevska iecelšana par Valsts nacionālās drošības aģentūras (DANS) vadītāju. Tiesa, pēc prezidenta kritikas un aizrādījumiem no Briseles amatpersonām deputāti laboja savu kļūmi, anulējot D. Pejevska iecelšanu.
Tomēr netrūkst citu piemēru. Pagājušonedēļ par Sofijas reģiona gubernatoru iecelts Emīls Ivanovs, kura vārds jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem tiek cieši saistīts ar vienu no Bulgārijas spēcīgākajiem organizētās noziedzības grupējumiem. Augstus amatus dažādās valsts kompānijās ieguvuši biznesmeņi ar apšaubāmu reputāciju, bet viens no ultranacionālistu līderiem Volens Siderovs kļuvis par parlamenta ētikas un interešu konfliktu komisijas vadītāju, atgādina ziņu aģentūra Novinite. Jāpiebilst gan, ka līdzīgi pārmetumi savulaik tika izteikti arī GERB līdera Boiko Borisova vadītajai valdībai. Arī demonstranti, kuru protesta akcijas vakar turpinājās jau 41. dienu pēc kārtas, uzsvēruši, ka pauž nepatiku ne tikai pret sociālistiem, bet arī GERB – visu valsts politisko eliti, kas tiek vainota pārāk ciešās saiknēs ar oligarhiju. Uz to vairākkārt norādījušas arī Eiropas Savienības amatpersonas. Otrdien ES tieslietu komisāre Vivjena Redinga pat atklāti pavēstīja par savām simpātijām pret protestētājiem, vēsta AP.
Līdz pat otrdienas vakaram ikdienas protesti Sofijā, kuros regulāri piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku, noritēja samērā miermīlīgi. Policijai bija dota pavēle netraucēt demonstrantus, lai gan viņu dēļ regulāri nācās noteikt satiksmes ierobežojumus Bulgārijas galvaspilsētas centrā. Grupa pilsētnieku gan bija lūgusi Sofijas mēram Jordankai Fandikovai noteikt maršrutus, pa kuriem var pārvietoties protesta demonstrāciju dalībnieki, lai citiem iedzīvotājiem nebūtu jāizjūt neērtības, tomēr socioloģiskās aptaujas liecina, ka protestētājiem simpatizē divas trešdaļas valsts iedzīvotāju. «Tagad, pirmo reizi kopš protestu sākuma, mēs esam piedzīvojuši sadursmes un provokācijas,» vakar bijis spiests atzīt Bulgārijas prezidents Rozens Pļevņeļijevs. Bulgārijas mediji izsaka minējumus, ka demonstrantu neapmierinātību izraisījis fakts, ka parlamenta komisija negaidīti sākusi apspriest budžeta grozījumus. «Komisijas sēde sākās vēlā pēcpusdienā. Parasti vakaros, kad notiek protesta akcijas, parlamenta ēkā deputātu vairs nav, taču šoreiz viņu atrašanās celtnē pamudināja protestētājus uz izlēmīgāku rīcību,» raksta Novinite.
Aptuveni desmitos vakarā demonstrētāji uzsākuši ēkas blokādi, tās ieejas aizbarikādētas ar bruģakmeņiem un atkritumu tvertnēm. Bulgārijas valsts televīzija vēsta, ka ēkā tobrīd atradušies 109 cilvēki – aptuveni 30 deputātu, vairāk nekā 10 žurnālistu, trīs ministri un vairāki desmiti parlamenta kalpotāju. Piespiedu ieslodzījumā viņi bija spiesti palikt vairāk nekā astoņas stundas – tikai ap trijiem no rīta policija beidzot pārrāva aplenkuma loku un atbrīvoja izeju no ēkas, bet ap pieciem pie parlamenta ēkas ar buldozeriem sāka novākt barikādes. Sadursmēs starp policiju un demonstrantiem ir vismaz 10 cietušo, to skaitā divi policisti, vēsta Novinite. Iekšlietu ministrs Cvetlins Jovčevs vakar sasauktā preses konferencē gan uzsvēris, ka policija darījusi visu iespējamo, lai cietušo skaits būtu pēc iespējas mazāks. «Policijas reakcija bija ļoti adekvāta, viņi lieliski tika galā ar saviem pienākumiem, lai gan protestētāji bija ļoti agresīvi. Tagad mūsu uzdevums ir atrast tos, kuri ar akmeņiem apmētāja policistus un deputātus,» viņš pavēstījis.
Bulgārijas sociālistu partijas līderis Sergejs Staniševs vakar paziņojis, ka parlamenta blokāde bijusi politisko konkurentu organizēts vandalisma akts. Viņš atgādinājis, ka vakar GERB deputāti pirmo reizi pēc vairāku nedēļu pārtraukuma ieradušies parlamentā. «Neticu, ka tā ir sagadīšanās – viņi atgriezās, un uzreiz notika šīs nekārtības. Izskatās, ka kāds ļoti vēlas, lai viņi atgrieztos pie varas,» sacījis S. Staniševs. Labējā partija, protams, noliedz savu saistību ar nekārtībām. Vakar tā nāca klajā ar oficiālu deklarāciju, kurā pieprasīta valdības demisija un jaunu vēlēšanu rīkošana. Tāpat GERB pieprasījusi, lai no amata atkāptos parlamenta spīkers Mihails Mikovs, jo viņam neesot bijis tiesību atcelt vakardienas sēdi. Premjers un viņa partijas biedri gan uzsvēruši, ka jaunas vēlēšanas nebūs pareizais risinājums. Intervijā The Wall Street Journal P. Orešarskis paziņojis, ka neizprot pret viņu vērstos uzbrukumus, jo viņa valdība strādā tikai dažus mēnešus un no tās vēl nevar prasīt rezultātus. Savukārt Bulgārijas ģenerālprokurors Sotirs Cacarovs piebildis, ka jaunu vēlēšanu rīkošana, pirms tām neveicot nepieciešamos grozījumus vēlēšanu likumā, ir bezjēdzīga. «To rezultāti būs tādi paši, kā bija maijā, un ļaudīm atkal būs iemesls doties ielās protestēt,» viņš norādījis. Prezidents R. Pļevņeļijevs pagaidām ieņēmis nogaidošu un neitrālu pozīciju. Bulgārijas laikraksti norāda, ka tas arī ir saprotams, jo prezidenta rīcībā nav sviru, lai atrisinātu politisko krīzi – viņam nav tiesību atlaist valdību un parlamentu. Vakar R. Pļevņeļijevs kārtējo reizi mudinājis Bulgārijas iedzīvotājus būt savaldīgiem un nerīkot masu nekārtības.