Kā ziņots „NEWSru.com”, strādnieki, kuri ierodas Sahalīnā strādāt, nevēlas mācīties krievu valodu.
2012. gada oktobrī Dienvidsahalīnas un Kuriļu eparhijā tika piedāvāti bezmaksas kursi krievu valodā priekš ārzemniekiem. Tajos piedalījās 11 Tadžikistānas pilsoņi. Šobrīd tur mācās 5 Uzbekistānas pilsoņi.
Krievu valodas kursi par maksu (par pieņemamām cenām) Sahalīnas valsts universitātē vispār nebija pieprasīti.
„Pagaidām nav vērojama to ārzemnieku aktivitāte, kas vēlētos mācīties krievu valodu. Sociālā aptauja, kas šogad tika veikta sadarbībā ar vietējo valdību parādīja, ka ārzemnieki pie mums ierodas, lai nopelnītu naudu un dotos atpakaļ. Tādēļ viņi uzskata, ka krievu valoda viņiem nav nepieciešama un atsakās to mācīties,” tā vēstīja Federālās migrācijas dienesta vadītājs.
Viņš arī pastāstīja, ka KF migrācijas likumdošana katru gadu kļūst aizvien nežēlīgāka, par piemēru ņemot Eiropas valstis. Tāpēc no 2015. gada visus nepieciešamos dokumentus, kas vajadzīgi, lai uzturētos un strādātu KF teritorijā, tiks izdoti tikai tiem ārzemniekiem, kuri pārzinās krievu valodu.
Viesstrādniekiem būs jāzina ne tikai krievu valoda, bet arī jāpazīst krievu kultūras pamati. Tiem, kas nebūs ar mieru, būs jāpamet valsts.
Šajā laikā migrācijas uzskaitē ir ierakstīti gandrīz 32 tūkstoši ārzemnieku. Apmēram 80% no tiem ir ieradušies ar mērķi strādāt, vairākumā gadījumu tie ir iebraucēji no Uzbekistānas un Kirgizstānas. Par 29% ir audzis to iebraucēju skaits, kas nāk no Tadžikistānas.
„Šāda tendence ir raksturīga kopumā Krievijai. Pārsvarā iebrauc mazkvalificēti cilvēki, bez darba pieredzes un valodu zināšanām,” tā konstatējis Federālās migrācijas dienesta vadītājs.
Šā gada pirmajā pusē ievērojami ir mazinājies to viesstrādnieku un tirgotāju plūsma, kas kā savu vizītes mērķi min tūrismu. Šāds rezultāts ir panākts, sadarbojoties ar policiju.
Augsti kvalificēti speciālisti no ārzemēm (ASV, Nīderlande, Vācija) ir saņēmuši 483 darba atļaujas. Pārsvarā šie darbinieki strādāja naftas gāzes nozarē, viņu alga sasniedza 2 miljonus rubļu gadā. Bet šis skaits ik gadu mazinās, jo beidzas projekti, kas saistīti ar naftas gāzes nozari.
Pirmajā pusgadā ir konstatēti gandrīz 11 tūkstoši administratīvo pārkāpumu migrācijas sfērā. Pie atbildības saukti 166 darba devēji, administratīvo sodu kopējā summa sasniegusi 25,5 miljonus rubļu.
Kā atzīmēja federālās migrācijas vadītājs Mazajevs, Dienvidsahalīnas centrā, kas radīts ārzemnieku uzturēšanai un kas savu darbu sācis šā gada 1 februārī, darba netrūkst. „Attiecīgi pēc deportācijas apjomiem centrs tiek regulāri papildināts ar analoga rakstura pārkāpējiem,” viņš sacīja un piebilda, ka šobrīd centrā atrodas 124 ārzemnieki.