Tunisijā atsākas nemieri

Sākotnēji pārejas periods bija relatīvi mierīgs, taču politiskās slepkavības ir parādījušas spriedzi, kas valda starp dažādām politiskajām grupām. Opozīcijas politiķa Mohameda Brahmī nogalināšana pagājušajā nedēļā atkal uzšķīla dzirksteli, un Tunisiju no jauna ir pārņēmuši protesti.

Divi atentāti

M. Brahmī bija nacionālistiskās partijas Tautas kustība līderis. Politiķa atentāts notika pagājušajā ceturtdienā galvaspilsētā Tunisā. Viņš ar vairākiem šāvieniem tika nogalināts savas sievas un jaunākās meitas klātbūtnē. Sidī Būzaidā – pilsētā, kurā 2010. gada nogalē sākās protesti pret toreizējo prezidentu Zinelabidīnu Benalī – saniknotie iedzīvotāji aizdedzināja pie varas esošās mērenās islāmistu partijas Ennahda mītni, un izcēlās arī sadursmes ar policiju. Plaši protesti sākās arī citās pilsētās, un to laikā nedēļas nogalē bojā gājis viens cilvēks. Savukārt viena no valsts lielākajām arodbiedrībām aicināja strādājošos uz ģenerālstreiku. Vairumam no Eiropas lidsabiedrībām ir nācies atcelt savus reisus uz Tunisiju. Vakar notika B. Brahmī bēres. Viņa zārks bija apklāts ar valsts karogu, un to pavadīja militārs eskorts, vēsta BBC.

Kā norāda Der Spiegel, pašlaik notikumi Tunisijā ļoti atgādina situāciju, kāda tur bija pirms divarpus gadiem. Lielākā atšķirība ir tā, ka toreiz sabiedrība protestēja pret autoritāro prezidentu, bet tagad – pret islāmistiem, kuri pēc vecā režīma gāšanas notikušajās vēlēšanās ieguva visvairāk balsu un pašlaik vada koalīcijas valdību.

Sekulārā opozīcija uzskata, ka valdība ir atbildīga par M. Brahmī nāvi, jo nav kontrolējusi reliģiskā fundamentālisma ietekmes palielināšanos un nav ierobežojusi reliģisko radikāļu darbošanos. Opozīcijā esošās Demokrātiskās progresīvās partijas vadītājs Ahmeds Nadžībs Čebī paziņojis, ka valdība ir bijusi iecietīga pret vardarbību un terorismu, tāpēc šī valdība ir jāpadzen. Šā gada februārī tika nogalināts opozīcijas partijas Demokrātisko patriotu kustība līderis Shukrī Belaīds, un toreiz protestu dēļ valdībai nācās atkāpties. Ennahda uzbrukumu nosodīja, un par slepkavību tikai aizturēts radikāls musulmanis. Tagad ir kļuvis zināms, ka S. Belaīds un M. Brahmī nogalināti ar vienu un to pašu ieroci. Valdošā partija diez vai ir saistīta ar šīm slepkavībām, taču tiek pieļauts, ka tās pastrādājuši partijas atbalstītāji vai simpatizētāji. Taču šādā veidā viņi ir tikai stiprinājuši opozīcijas popularitāti.

Ēģipte un Tunisija

Iepriekšējā režīma laikā Ennahda dalībnieki tika vajāti. Savukārt kopš nākšanas pie varas šī partija pati ir saņēmusi pārmetumus par mēģinājumiem iedibināt savu reliģisko kārtību. Opozīcija ir apsūdzējusi Ennahda sava valsts iekšējās spiegošanas tīkla izveidē un mēģinājumos savu varu nostiprināt. Līdzīgi pārmetumi ir raidīti arī Ēģiptes vēlēšanās uzvarējušajai Musulmaņu brālībai, kura, tāpat kā Tunisijas Ennahda, iepriekšējā režīma laikā nevarēja brīvi darboties. Un, līdzīgi kā Ēģiptē, arī Tunisijā dažus gadus pēc revolūcijas sabiedrībā aizvien vairāk ir pieaugusi neapmierinātība ar revolūcijas rezultātiem un vilšanās. Ne vienā, ne otrā valstī vēlēšanās uzvarējušie nav spējuši izpildīt sabiedrības augstās prasības un lielās cerības uz labāku, tai skaitā pārtikušāku, dzīvi jau drīzā nākotnē. Abās valstīs pie varas pēc revolūcijas nākušie spēki dialogu ar kritiķiem veidot nespēja, tādējādi vairojot opozīcijas aizdomas par varas slēptiem plāniem. Abās valstīs līdz ar opozīcijas aktivizēšanos par sevi liek manīt arī varas atbalstītāji, un ielās iziet gan opozīcijas, gan valdības atbalstītāji.

Demisionē deputāti

Tunisijas opozīcija cer, ka arī turpmākais scenārijs būs līdzīgs tam, kas risinājās Ēģiptē. Proti, ar plašiem protestiem panākt, ka tiek gāzta arī jaunā valdība. Ēģiptē tas notika ar armijas iesaistīšanos, turpretim Tunisijas opozīcija cer iztikt tikai ar sabiedrības iesaistīšanos. Protestu kustība Tamarod, kas veidota pēc tāda paša nosaukuma Ēģiptes kustības parauga, jau nedēļām ilgi mēģina mobilizēt tunisiešus uz sacelšanos. Nozīmīgu panākumu viņiem gan nebija. Der Spiegel raksta, ka Tunisijas sabiedrība kopumā ir labāk izglītota nekā Ēģiptes sabiedrība, līdz ar to ir mazāk tendēta pakļauties populistiskai taktikai. Taču M. Brahmī nogalināšana daudzus tunisiešus mudinājusi iziet ielās, un Tunisijas opozīcija cenšas izmantot šo radušos izdevību, lai mēģinātu panākt valdības atkāpšanos. Ēģiptes scenārijs gan nekādu risinājumu nesola. Tur armijas gāztā prezidenta Mohammeda Mursī atbalstītāji ir atteikušies pildīt jaunās valdības prasības protestus pārtraukt, savukārt sadursmēs ar drošības spēkiem tur bojā gājuši ir vairāki desmiti cilvēku.

Vakar Ennahda sekulārie koalīcijas partneri paziņoja, ka pašlaik valdībā notiek sarunas par jaunu varas dalīšanās plānu, tādējādi mazinot vismaz dažus no islāmistiem adresētajiem pārmetumiem. Taču šiem paziņojumiem ir bijis maz ietekmes uz ielu protestiem. Politisko krīzi padziļina arī tas, ka pēdējo dienu laikā mandātu ir nolikuši vismaz 52 no 217 Vēlētāju asamblejas deputātiem, ziņo Reuters. Šīs pagaidu institūcijas uzdevums ir izstrādāt jauno valsts pamatlikumu. «Es aicinu viņus pārskatīt savu lēmumu. Nav racionāli pārtraukt darbu dažus metrus pirms finiša līnijas,» izteicies asamblejas prezidents Mustafa Bendžāfārs. Viņš sola, ka augustā tiks panākta vienošanās par konstitūciju, bet visi darbi būs pabeigti līdz 23. oktobrim.

Konservatīvisms pieaug

Viens no spriedzes iemesliem sabiedrībā ir konflikts starp tradicionālistiem un rietumniecisko vērtību piekritējiem. Iepriekšējā prezidenta laikā Tunisijā bija ierobežotas iespējas publiski praktizēt reliģiju. Starp arābu valstīm Tunisija izcēlās dzimumu līdztiesības ziņā: piemēram, sievietēm tika nodrošinātas tiesības šķirties, un tika aizliegta poligāmija – daudzās islāma valstīs vīriem var būt vairākas sievas. Tanī pašā laikā Tunisijā vīriešiem joprojām ir tiesības pretendēt uz lielāku mantojuma daļu.

Tagad daļa reliģisko ierobežojumu ir atcelti un ielās aizvien biežāk var redzēt islāmam raksturīgos tērpos ģērbtas sievietes un vīriešus ar raksturīgajām bārdām un galvassegām. Tas ir tikai viens no signāliem, kas parāda, ka sabiedrība kļūst konservatīvāka, un daudzi tiesību aktīvisti islāmistu aktivizēšanos vēro ar bažām, vēsta BBC. Jaunā vara gan nav mainījusi līdzšinējos likumus, kas nosaka sieviešu tiesības, un sola, ka to arī nedarīs. Valdošā partija arī piekāpās spiedienam pret tās ideju jaunajā konstitūcijā sieviešu un vīriešu lomu ģimenē raksturot kā «savstarpēji papildinošu», un tagad tā vietā ir teikts, ka sievietes un vīrieši ir vienlīdzīgi.

Kamēr daudzi cilvēki priecājas par iespēju brīvi praktizēt reliģiju, tiesību aktīvisti uz islāmistu partiju skatās ar aizdomām. Cilvēktiesību organizācijas Human Rights Watch Tunisijas nodaļas vadītāja Amna Gvelali norāda, ka pārmaiņas notiek nevis juridiskajā regulējumā, bet gan dziļāk sabiedrībā. «Ir kļuvis vairāk stingras nostājas atbalstītāju, ir vairāk tā saucamo salāfistu grupu, kuras mēģina uzspiest savu redzējumu par sabiedrību un reliģiju,» viņa saka. Salāfistu kustība tiek saistīta ar striktu un burtisku pieturēšanos pie islāma tekstiem. Un, kad viņu imāmi publiski runā, ka mūsdienās ir iestājies sajukums par sieviešu un vīriešu vietu sabiedrībā, līdztiesības aktīvisti šādus izteikumus uztver ar bažām. Atentāti pret politiķiem, radikāļu izteiktie nāves draudi sekulāristiem un viņu vajāšanas atgādina par risku, kas var rasties, ja pēc revolūcijas galvu pacēlušie radikāļi netiks savaldīti.